Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   ro La bancă

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [şaizeci]

La bancă

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Dores--s--deschid--- -o--. D----- s- d------ u- c---- D-r-s- s- d-s-h-d u- c-n-. -------------------------- Doresc să deschid un cont. 0
Te ir mana pase. Aici -ve-----ş--ort-----u. A--- a---- p--------- m--- A-c- a-e-i p-ş-p-r-u- m-u- -------------------------- Aici aveţi paşaportul meu. 0
Un te ir mana adrese. Ş--aici e--e------a --a. Ş- a--- e--- a----- m--- Ş- a-c- e-t- a-r-s- m-a- ------------------------ Şi aici este adresa mea. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. D-re-c -ă-dep-n--an- -- -o-tu-----. D----- s- d---- b--- î- c----- m--- D-r-s- s- d-p-n b-n- î- c-n-u- m-u- ----------------------------------- Doresc să depun bani în contul meu. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Dore-c ----i--- ba-- din -o--u--meu. D----- s- r---- b--- d-- c----- m--- D-r-s- s- r-d-c b-n- d-n c-n-u- m-u- ------------------------------------ Doresc să ridic bani din contul meu. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Do---c ------i-------s-le--e --nt. D----- s- r---- e-------- d- c---- D-r-s- s- r-d-c e-t-a-e-e d- c-n-. ---------------------------------- Doresc să ridic extrasele de cont. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. Do---c--ă înc--e------ec--e -ălă--ri-. D----- s- î------ u- c-- d- c--------- D-r-s- s- î-c-s-z u- c-c d- c-l-t-r-e- -------------------------------------- Doresc să încasez un cec de călătorie. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? C-- d- ma---s-n- comi-io--ele? C-- d- m--- s--- c------------ C-t d- m-r- s-n- c-m-s-o-n-l-? ------------------------------ Cât de mari sunt comisioanele? 0
Kur man jāparakstās? U--- tr--ui---- se--ez? U--- t------ s- s------ U-d- t-e-u-e s- s-m-e-? ----------------------- Unde trebuie să semnez? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. A--e-t--- tra-s-er --- -e-m----. A----- u- t------- d-- G-------- A-t-p- u- t-a-s-e- d-n G-r-a-i-. -------------------------------- Aştept un transfer din Germania. 0
Te ir mans konta numurs. Ai------e nu-ă-ul-meu d--c-n-. A--- e--- n------ m-- d- c---- A-c- e-t- n-m-r-l m-u d- c-n-. ------------------------------ Aici este numărul meu de cont. 0
Vai nauda ir pienākusi? A--ajun- ban--? A- a---- b----- A- a-u-s b-n-i- --------------- Au ajuns banii? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. D---sc----sc--mb--c-şt----n-. D----- s- s----- a----- b---- D-r-s- s- s-h-m- a-e-t- b-n-. ----------------------------- Doresc să schimb aceşti bani. 0
Man vajag ASV dolārus. Am-n---i--de -olar---me-i-ani. A- n----- d- d----- a--------- A- n-v-i- d- d-l-r- a-e-i-a-i- ------------------------------ Am nevoie de dolari americani. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! Vă r-- s-------ţi----c-o---mici. V- r-- s---- d--- b------- m---- V- r-g s---i d-ţ- b-n-n-t- m-c-. -------------------------------- Vă rog să-mi daţi bancnote mici. 0
Vai te ir bankomāts? Av----a-ci ----u----t------n-? A---- a--- u- a------ d- b---- A-e-i a-c- u- a-t-m-t d- b-n-? ------------------------------ Aveţi aici un automat de bani? 0
Cik daudz naudas var izņemt? Câ-i----- s--p-t ret---e? C--- b--- s- p-- r------- C-ţ- b-n- s- p-t r-t-a-e- ------------------------- Câţi bani se pot retrage? 0
Kādas kredītkartes der? C- --l----că--i d- credit -e-p-t--ti-iza? C- f-- d- c---- d- c----- s- p-- u------- C- f-l d- c-r-i d- c-e-i- s- p-t u-i-i-a- ----------------------------------------- Ce fel de cărţi de credit se pot utiliza? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…