Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   sk V banke

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [šesťdesiat]

V banke

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Ch-e- by---m-s---tvo-iť--če-. C---- b- s-- s- o------ ú---- C-c-l b- s-m s- o-v-r-ť ú-e-. ----------------------------- Chcel by som si otvoriť účet. 0
Te ir mana pase. Tu -- -ôj p-s. T- j- m-- p--- T- j- m-j p-s- -------------- Tu je môj pas. 0
Un te ir mana adrese. A-t- je -----a--esa. A t- j- m--- a------ A t- j- m-j- a-r-s-. -------------------- A tu je moja adresa. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. Ch-e- by -o-----sv---ú-e--v--ž-- -e-i-z-. C---- b- s-- n- s--- ú--- v----- p------- C-c-l b- s-m n- s-o- ú-e- v-o-i- p-n-a-e- ----------------------------------------- Chcel by som na svoj účet vložiť peniaze. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. C-c----y-so- z- s----o--č-- -yb-----eni-ze. C---- b- s-- z- s----- ú--- v----- p------- C-c-l b- s-m z- s-o-h- ú-t- v-b-a- p-n-a-e- ------------------------------------------- Chcel by som zo svojho účtu vybrať peniaze. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. C--el-by s-m s- -yzdv-h-úť ---isy---ú-t-. C---- b- s-- s- v--------- v----- z ú---- C-c-l b- s-m s- v-z-v-h-ú- v-p-s- z ú-t-. ----------------------------------------- Chcel by som si vyzdvihnúť výpisy z účtu. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. C-cel by-som v---a--ť-c-s---ný-š-k. C---- b- s-- v------- c------- š--- C-c-l b- s-m v-p-a-i- c-s-o-n- š-k- ----------------------------------- Chcel by som vyplatiť cestovný šek. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Ak---eľ-é s- p-p--tk-? A-- v---- s- p-------- A-é v-ľ-é s- p-p-a-k-? ---------------------- Aké veľké sú poplatky? 0
Kur man jāparakstās? Kde-s- m-sím-podpís-ť? K-- s- m---- p-------- K-e s- m-s-m p-d-í-a-? ---------------------- Kde sa musím podpísať? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Oč----am-pr---d - Nem--k-. O------- p----- z N------- O-a-á-a- p-e-o- z N-m-c-a- -------------------------- Očakávam prevod z Nemecka. 0
Te ir mans konta numurs. Tu -e--í--o-môj-o--čt-. T- j- č---- m---- ú---- T- j- č-s-o m-j-o ú-t-. ----------------------- Tu je číslo môjho účtu. 0
Vai nauda ir pienākusi? P----- -- p-niaze? P----- u- p------- P-i-l- u- p-n-a-e- ------------------ Prišli už peniaze? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. C---l--y-so--z-men-----et- ----aze. C---- b- s-- z------ t---- p------- C-c-l b- s-m z-m-n-ť t-e-o p-n-a-e- ----------------------------------- Chcel by som zameniť tieto peniaze. 0
Man vajag ASV dolārus. Po----u--m-a-----ké -ol-r-. P--------- a------- d------ P-t-e-u-e- a-e-i-k- d-l-r-. --------------------------- Potrebujem americké doláre. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! D-j-e-mi------m ---- -----vk-. D---- m- p----- m--- b-------- D-j-e m- p-o-í- m-l- b-n-o-k-. ------------------------------ Dajte mi prosím malé bankovky. 0
Vai te ir bankomāts? Je -u-ni-k-- -a----at? J- t- n----- b-------- J- t- n-e-d- b-n-o-a-? ---------------------- Je tu niekde bankomat? 0
Cik daudz naudas var izņemt? Ko-k---eň--í môž-- v-br--? K---- p----- m---- v------ K-ľ-o p-ň-z- m-ž-m v-b-a-? -------------------------- Koľko peňazí môžem vybrať? 0
Kādas kredītkartes der? Ak---re-itn- -a-t--s- m--- -ou--va-? A-- k------- k---- s- m--- p-------- A-é k-e-i-n- k-r-y s- m-ž- p-u-í-a-? ------------------------------------ Aké kreditné karty sa môžu používať? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…