Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   eo Ordaj numeraloj

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [sesdek unu]

Ordaj numeraloj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. La u--- m----- e---- j------. La unua monato estas januaro. 0
Otrais mēnesis ir februāris. La d-- m----- e---- f-------. La dua monato estas februaro. 0
Trešais mēnesis ir marts. La t--- m----- e---- m----. La tria monato estas marto. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. La k---- m----- e---- a-----. La kvara monato estas aprilo. 0
Piektais mēnesis ir maijs. La k---- m----- e---- m---. La kvina monato estas majo. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. La s--- m----- e---- j----. La sesa monato estas junio. 0
Seši mēneši ir pusgads. Se- m------ k---------- d----- j----. Ses monatoj konsistigas duonan jaron. 0
Janvāris, februāris, marts, Ja------ f-------- m----, Januaro, februaro, marto, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. ap----- m--- k-- j----. aprilo, majo kaj junio. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. La s--- m----- e---- j----. La sepa monato estas julio. 0
Astotais mēnesis ir augusts. La o-- m----- e---- a------. La oka monato estas aŭgusto. 0
Devītais mēnesis ir septembris. La n--- m----- e---- s--------. La naŭa monato estas septembro. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. La d--- m----- e---- o------. La deka monato estas oktobro. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. La d------ m----- e---- n-------. La dekunua monato estas novembro. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. La d----- m----- e---- d-------. La dekdua monato estas decembro. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. De--- m------ k---------- u-- j----. Dekdu monatoj konsistigas unu jaron. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Ju---- a------- s--------, Julio, aŭgusto, septembro, 0
oktobris, novembris un decembris. ok------ n------- k-- d-------. oktobro, novembro kaj decembro. 0

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…