Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   et Järgarvud

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [kuuskümmend üks]

Järgarvud

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Es-m--- ku- -n--aa-uar. E------ k-- o- j------- E-i-e-e k-u o- j-a-u-r- ----------------------- Esimene kuu on jaanuar. 0
Otrais mēnesis ir februāris. Tei-----u o----eb-u-r. T---- k-- o- v-------- T-i-e k-u o- v-e-r-a-. ---------------------- Teine kuu on veebruar. 0
Trešais mēnesis ir marts. K----s--u---n--ä---. K----- k-- o- m----- K-l-a- k-u o- m-r-s- -------------------- Kolmas kuu on märts. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Nel--- -uu on apr---. N----- k-- o- a------ N-l-a- k-u o- a-r-l-. --------------------- Neljas kuu on aprill. 0
Piektais mēnesis ir maijs. V--es k-u-on mai. V---- k-- o- m--- V-i-s k-u o- m-i- ----------------- Viies kuu on mai. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. K--es---- ---j--ni. K---- k-- o- j----- K-u-s k-u o- j-u-i- ------------------- Kuues kuu on juuni. 0
Seši mēneši ir pusgads. K-us ---d -n--ool aas-a-. K--- k--- o- p--- a------ K-u- k-u- o- p-o- a-s-a-. ------------------------- Kuus kuud on pool aastat. 0
Janvāris, februāris, marts, J-anuar,-v--bru-r,-m---s, J------- v-------- m----- J-a-u-r- v-e-r-a-, m-r-s- ------------------------- Jaanuar, veebruar, märts, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. apr---, -ai-----uu-i. a------ m-- j- j----- a-r-l-, m-i j- j-u-i- --------------------- aprill, mai ja juuni. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. Sei-sm-- --u -n-ju-l-. S------- k-- o- j----- S-i-s-e- k-u o- j-u-i- ---------------------- Seitsmes kuu on juuli. 0
Astotais mēnesis ir augusts. K--ek--s k---on -u-u--. K------- k-- o- a------ K-h-k-a- k-u o- a-g-s-. ----------------------- Kaheksas kuu on august. 0
Devītais mēnesis ir septembris. Ü--k--s---- on s-p--m--r. Ü------ k-- o- s--------- Ü-e-s-s k-u o- s-p-e-b-r- ------------------------- Üheksas kuu on september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. K-m-es--u- -n -k---ber. K----- k-- o- o-------- K-m-e- k-u o- o-t-o-e-. ----------------------- Kümnes kuu on oktoober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Ühe-e-s---m-es --- on no--mb-r. Ü------------- k-- o- n-------- Ü-e-e-s-k-m-e- k-u o- n-v-m-e-. ------------------------------- Üheteistkümnes kuu on november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Kahe----t--mn-- k-u -n----se--er. K-------------- k-- o- d--------- K-h-t-i-t-ü-n-s k-u o- d-t-e-b-r- --------------------------------- Kaheteistkümnes kuu on detsember. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Kak-teis- k-ud--- --sta. K-------- k--- o- a----- K-k-t-i-t k-u- o- a-s-a- ------------------------ Kaksteist kuud on aasta. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Ju-l-,-a-gu-t,-sep-e-ber, J----- a------ s--------- J-u-i- a-g-s-, s-p-e-b-r- ------------------------- Juuli, august, september, 0
oktobris, novembris un decembris. ok-o-ber- nov-mb-r-j- -etsem-er. o-------- n------- j- d--------- o-t-o-e-, n-v-m-e- j- d-t-e-b-r- -------------------------------- oktoober, november ja detsember. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…