Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   hu Sorszámok

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [hatvanegy]

Sorszámok

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Az --s--hóna- - j--uá-. A- e--- h---- a j------ A- e-s- h-n-p a j-n-á-. ----------------------- Az első hónap a január. 0
Otrais mēnesis ir februāris. A--ás--ik -óna- - ----uá-. A m------ h---- a f------- A m-s-d-k h-n-p a f-b-u-r- -------------------------- A második hónap a február. 0
Trešais mēnesis ir marts. A---rmad----ónap-- -----u-. A h------- h---- a m------- A h-r-a-i- h-n-p a m-r-i-s- --------------------------- A harmadik hónap a március. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. A-neg-ed-k -ó-ap--z ----l--. A n------- h---- a- á------- A n-g-e-i- h-n-p a- á-r-l-s- ---------------------------- A negyedik hónap az április. 0
Piektais mēnesis ir maijs. A--ö--dik --n-p-- m-j-s. A- ö----- h---- a m----- A- ö-ö-i- h-n-p a m-j-s- ------------------------ Az ötödik hónap a május. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. A -at---k -óna--a jú-iu-. A h------ h---- a j------ A h-t-d-k h-n-p a j-n-u-. ------------------------- A hatodik hónap a június. 0
Seši mēneši ir pusgads. Ha- h---p a- -gy -él-v. H-- h---- a- e-- f----- H-t h-n-p a- e-y f-l-v- ----------------------- Hat hónap az egy félév. 0
Janvāris, februāris, marts, Ja-u-r, f-bruár, má--ius, J------ f------- m------- J-n-á-, f-b-u-r- m-r-i-s- ------------------------- Január, február, március, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. áp-i--s, ----s -s---ni--. á------- m---- é- j------ á-r-l-s- m-j-s é- j-n-u-. ------------------------- április, május és június. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. A h-te-i--h---p-- ---ius. A h------ h---- a j------ A h-t-d-k h-n-p a j-l-u-. ------------------------- A hetedik hónap a július. 0
Astotais mēnesis ir augusts. A--yo--adi--h-----az ---u-z---. A n-------- h---- a- a--------- A n-o-c-d-k h-n-p a- a-g-s-t-s- ------------------------------- A nyolcadik hónap az augusztus. 0
Devītais mēnesis ir septembris. A-kile--e-i- hó-a----s---t-m--r. A k--------- h---- a s---------- A k-l-n-e-i- h-n-p a s-e-t-m-e-. -------------------------------- A kilencedik hónap a szeptember. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. A-t----ik-h-----az-o-t---r. A t------ h---- a- o------- A t-z-d-k h-n-p a- o-t-b-r- --------------------------- A tizedik hónap az október. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. A-tize-egy--ik --nap-- n--ember. A t----------- h---- a n-------- A t-z-n-g-e-i- h-n-p a n-v-m-e-. -------------------------------- A tizenegyedik hónap a november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. A ---enk-tt-di--hóna- --d--e-be-. A t------------ h---- a d-------- A t-z-n-e-t-d-k h-n-p a d-c-m-e-. --------------------------------- A tizenkettedik hónap a december. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. T-z-n----h-na--a--e---év. T------- h---- a- e-- é-- T-z-n-é- h-n-p a- e-y é-. ------------------------- Tizenkét hónap az egy év. 0
Jūlijs, augusts, septembris, J---us- augus----- sz---emb-r, J------ a--------- s---------- J-l-u-, a-g-s-t-s- s-e-t-m-e-, ------------------------------ Július, augusztus, szeptember, 0
oktobris, novembris un decembris. ok---e-,----em-er é- de------. o------- n------- é- d-------- o-t-b-r- n-v-m-e- é- d-c-m-e-. ------------------------------ október, november és december. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…