Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   nl Ordinaalgetallen

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [eenenzestig]

Ordinaalgetallen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. De --rs---ma-----s -a---r-. D- e----- m---- i- j------- D- e-r-t- m-a-d i- j-n-a-i- --------------------------- De eerste maand is januari. 0
Otrais mēnesis ir februāris. D- --e--e ma----i- -e---ari. D- t----- m---- i- f-------- D- t-e-d- m-a-d i- f-b-u-r-. ---------------------------- De tweede maand is februari. 0
Trešais mēnesis ir marts. D--de-de ma-nd -- -aa-t. D- d---- m---- i- m----- D- d-r-e m-a-d i- m-a-t- ------------------------ De derde maand is maart. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. De--ie--- --an- -s--pri-. D- v----- m---- i- a----- D- v-e-d- m-a-d i- a-r-l- ------------------------- De vierde maand is april. 0
Piektais mēnesis ir maijs. D--v-jf---ma----i- me-. D- v----- m---- i- m--- D- v-j-d- m-a-d i- m-i- ----------------------- De vijfde maand is mei. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. De --s----aa----s -u-i. D- z---- m---- i- j---- D- z-s-e m-a-d i- j-n-. ----------------------- De zesde maand is juni. 0
Seši mēneši ir pusgads. Ze---aan--n--i-- -e-----f -a-r. Z-- m------ z--- e-- h--- j---- Z-s m-a-d-n z-j- e-n h-l- j-a-. ------------------------------- Zes maanden zijn een half jaar. 0
Janvāris, februāris, marts, ja-u-ri---eb-u---- -aart, j------- f-------- m----- j-n-a-i- f-b-u-r-, m-a-t- ------------------------- januari, februari, maart, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. a----- --i--n-ju--. a----- m-- e- j---- a-r-l- m-i e- j-n-. ------------------- april, mei en juni. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. De -even-- m-an- i- ----. D- z------ m---- i- j---- D- z-v-n-e m-a-d i- j-l-. ------------------------- De zevende maand is juli. 0
Astotais mēnesis ir augusts. D- a--t-t- m-a-d-is -u---t-s. D- a------ m---- i- a-------- D- a-h-s-e m-a-d i- a-g-s-u-. ----------------------------- De achtste maand is augustus. 0
Devītais mēnesis ir septembris. D----g--d---a-nd--- s--temb-r. D- n------ m---- i- s--------- D- n-g-n-e m-a-d i- s-p-e-b-r- ------------------------------ De negende maand is september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. D- ti---e --a--------tob--. D- t----- m---- i- o------- D- t-e-d- m-a-d i- o-t-b-r- --------------------------- De tiende maand is oktober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. D--el-de-m-a-- is--ovember. D- e---- m---- i- n-------- D- e-f-e m-a-d i- n-v-m-e-. --------------------------- De elfde maand is november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. De ---a--de-ma-n-----d-ce-b-r. D- t------- m---- i- d-------- D- t-a-l-d- m-a-d i- d-c-m-e-. ------------------------------ De twaalfde maand is december. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Twa-l-----nd-n zi-- -e---a-r. T----- m------ z--- e-- j---- T-a-l- m-a-d-n z-j- e-n j-a-. ----------------------------- Twaalf maanden zijn een jaar. 0
Jūlijs, augusts, septembris, ju--,--u-us-us,--ep---be-, j---- a-------- s--------- j-l-, a-g-s-u-, s-p-e-b-r- -------------------------- juli, augustus, september, 0
oktobris, novembris un decembris. okt-ber, n-vembe---n de-e--e-. o------- n------- e- d-------- o-t-b-r- n-v-m-e- e- d-c-m-e-. ------------------------------ oktober, november en december. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…