Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   ar ‫طرح / وجّه اسئلة 1‬

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

‫62 [اثنان وستون]‬

62 [athnan wastun]

‫طرح / وجّه اسئلة 1‬

[itrah / wjjh 'asyilat 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu arābu Spēlēt Vairāk
mācīties يت--م يتعلم 0
y-------- ya------m yataealam y-t-e-l-m ---------
Vai skolēni mācās daudz? ‫ه- ي---- ا------- ك------‬ ‫هل يتعلم التلاميذ كثيراً؟‬ 0
h- y-------- a--------- k-------? hl y-------- a--------- k-------? hl yataealam altalamidh kthyraan? h- y-t-e-l-m a-t-l-m-d- k-h-r-a-? --------------------------------?
Nē, viņi mācās maz. ‫ل-- إ--- ي------ ق-----.‬ ‫لا، إنهم يتعلمون قليلاً.‬ 0
l--, 'i------ y---------- q------. la-- '------- y---------- q------. laa, 'iinahum yataealamun qlylaan. l-a, 'i-n-h-m y-t-e-l-m-n q-y-a-n. ---,-'---------------------------.
jautāt يس--‬ يسأل‬ 0
y--'a- ya---l yas'al y-s'a- ---'--
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? ‫أ---- ا----- ك------‬ ‫أتسأل المدرس كثيراً؟‬ 0
a---'a- a-------- k-------? at----- a-------- k-------? atis'al almudaris kthyraan? a-i-'a- a-m-d-r-s k-h-r-a-? ----'---------------------?
Nē, es viņam nejautāju bieži. ‫ل-- ل- أ---- ك-----.‬ ‫لا، لا أسأله كثيراً.‬ 0
l--, l- 'a-'a--- k-------. la-- l- '------- k-------. laa, la 'as'aluh kthyraan. l-a, l- 'a-'a-u- k-h-r-a-. ---,----'--'-------------.
atbildēt يج--. يجيب. 0
y----. ya---. yajib. y-j-b. -----.
Atbildiet, lūdzu! ‫أ--- م- ف----‬ ‫أجب، من فضلك!‬ 0
a---, m-- f------! aj--- m-- f------! ajab, min fadalka! a-a-, m-n f-d-l-a! ----,------------!
Es atbildu. ‫إ-- أ---.‬ ‫إني أجيب.‬ 0
'i--- 'a----. 'i--- '-----. 'iini 'ajiba. 'i-n- 'a-i-a. '-----'-----.
strādāt يش---. يشتغل. 0
y---------. ya--------. yashtaghil. y-s-t-g-i-. ----------.
Vai viņš pašlaik strādā? ‫أ----- ا----‬ ‫أيشتغل الآن؟‬ 0
a--------- a----? ay-------- a----? ayshtaghil alana? a-s-t-g-i- a-a-a? ----------------?
Jā, viņš pašlaik strādā. ‫ن--- إ-- ي---- ا---.‬ ‫نعم، إنه يشتغل الآن.‬ 0
n---, 'i---- y--------- a----. ne--- '----- y--------- a----. neim, 'iinah yashtaghil alana. n-i-, 'i-n-h y-s-t-g-i- a-a-a. ----,-'----------------------.
nākt يأ--. يأتي. 0
y---. ya--. yati. y-t-. ----.
Vai Jūs nāksiet? هل س-----؟ هل ستأتون؟ 0
h-- s------? ha- s------? hal satatun? h-l s-t-t-n? -----------?
Jā, mēs tūlīt nāksim. ‫ن--- س---- ح----.‬ ‫نعم، سنأتي حالاً.‬ 0
n---, s---'a-- h-----. ne--- s------- h-----. neim, sana'ati halaan. n-i-, s-n-'a-i h-l-a-. ----,-----'----------.
dzīvot يس--. يسكن. 0
y-----. ya----. yaskan. y-s-a-. ------.
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? ‫أ---- ف- ب-----‬ ‫أتسكن في برلين؟‬ 0
a------- f- b------? at------ f- b------? atasakun fi barlina? a-a-a-u- f- b-r-i-a? -------------------?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. ‫ن--- إ-- أ--- ف- ب----.‬ ‫نعم، إني أسكن في برلين.‬ 0
n---, 'i---- 'a---- f- b------. ne--- '----- '----- f- b------. neim, 'iiniy 'askun fi birlina. n-i-, 'i-n-y 'a-k-n f- b-r-i-a. ----,-'------'----------------.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!