Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   be Задаваць пытанні 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [шэсцьдзесят два]

62 [shests’dzesyat dva]

Задаваць пытанні 1

[Zadavats’ pytannі 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
mācīties в---цца в------ в-ч-ц-а ------- вучыцца 0
vu-h----sa v--------- v-c-y-s-s- ---------- vuchytstsa
Vai skolēni mācās daudz? В-----в--а-ц- ш-а-? В---- в------ ш---- В-ч-і в-ч-ц-а ш-а-? ------------------- Вучні вучацца шмат? 0
Vuc-nі------ts--- --mat? V----- v--------- s----- V-c-n- v-c-a-s-s- s-m-t- ------------------------ Vuchnі vuchatstsa shmat?
Nē, viņi mācās maz. Н-, я----у-ац-----ла. Н-- я-- в------ м---- Н-, я-ы в-ч-ц-а м-л-. --------------------- Не, яны вучацца мала. 0
Ne,--any-v-ch-t--s- ---a. N-- y--- v--------- m---- N-, y-n- v-c-a-s-s- m-l-. ------------------------- Ne, yany vuchatstsa mala.
jautāt пыт--ь п----- п-т-ц- ------ пытаць 0
p-t---’ p------ p-t-t-’ ------- pytats’
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Вы ча-т----т-е-- нас--ў-і-а? В- ч---- п------ н---------- В- ч-с-а п-т-е-е н-с-а-н-к-? ---------------------------- Вы часта пытаеце настаўніка? 0
Vy-ch--ta pyt-e--- n-sta--і-a? V- c----- p------- n---------- V- c-a-t- p-t-e-s- n-s-a-n-k-? ------------------------------ Vy chasta pytaetse nastaunіka?
Nē, es viņam nejautāju bieži. Не----пытаю я-о н-ча-т-. Н-- я п---- я-- н------- Н-, я п-т-ю я-о н-ч-с-а- ------------------------ Не, я пытаю яго нячаста. 0
N-, ----yt----y-go -y---a---. N-- y- p----- y--- n--------- N-, y- p-t-y- y-g- n-a-h-s-a- ----------------------------- Ne, ya pytayu yago nyachasta.
atbildēt адк---а-ь а-------- а-к-з-а-ь --------- адказваць 0
a--a-v---’ a--------- a-k-z-a-s- ---------- adkazvats’
Atbildiet, lūdzu! А--аз-ай-е,-калі------. А---------- к--- л----- А-к-з-а-ц-, к-л- л-с-а- ----------------------- Адказвайце, калі ласка. 0
Ad--z--yt-e---a---la---. A----------- k--- l----- A-k-z-a-t-e- k-l- l-s-a- ------------------------ Adkazvaytse, kalі laska.
Es atbildu. Я-ад--з--ю. Я а-------- Я а-к-з-а-. ----------- Я адказваю. 0
Y--adk-z----. Y- a--------- Y- a-k-z-a-u- ------------- Ya adkazvayu.
strādāt пра-аваць п-------- п-а-а-а-ь --------- працаваць 0
p--tsa-at-’ p---------- p-a-s-v-t-’ ----------- pratsavats’
Vai viņš pašlaik strādā? Ё- ц---р п--цуе? Ё- ц---- п------ Ё- ц-п-р п-а-у-? ---------------- Ён цяпер працуе? 0
E--t-y--er -r----e? E- t------ p------- E- t-y-p-r p-a-s-e- ------------------- En tsyaper pratsue?
Jā, viņš pašlaik strādā. Т--- -н ц--е- --ац--. Т--- ё- ц---- п------ Т-к- ё- ц-п-р п-а-у-. --------------------- Так, ён цяпер працуе. 0
Ta---y-n t-y-per pr----e. T--- y-- t------ p------- T-k- y-n t-y-p-r p-a-s-e- ------------------------- Tak, yon tsyaper pratsue.
nākt прыход-іць п--------- п-ы-о-з-ц- ---------- прыходзіць 0
p-ykh--zіts’ p----------- p-y-h-d-і-s- ------------ prykhodzіts’
Vai Jūs nāksiet? Вы п--й--ец-? В- п--------- В- п-ы-д-е-е- ------------- Вы прыйдзеце? 0
Vy -ry-dz---e? V- p---------- V- p-y-d-e-s-? -------------- Vy pryydzetse?
Jā, mēs tūlīt nāksim. Т--- мы зараз-п-ыйд---. Т--- м- з---- п-------- Т-к- м- з-р-з п-ы-д-е-. ----------------------- Так, мы зараз прыйдзем. 0
Tak,--y--araz p-yy-ze-. T--- m- z---- p-------- T-k- m- z-r-z p-y-d-e-. ----------------------- Tak, my zaraz pryydzem.
dzīvot ж-ць ж--- ж-ц- ---- жыць 0
z-yt-’ z----- z-y-s- ------ zhyts’
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Вы--ы--ц--ў Б-рл---? В- ж----- ў Б------- В- ж-в-ц- ў Б-р-і-е- -------------------- Вы жывяце ў Берліне? 0
Vy zhyv-a-se----e-----? V- z-------- u B------- V- z-y-y-t-e u B-r-і-e- ----------------------- Vy zhyvyatse u Berlіne?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Т-к--- --ву---Бе--іне. Т--- я ж--- ў Б------- Т-к- я ж-в- ў Б-р-і-е- ---------------------- Так, я жыву ў Берліне. 0
T--,--- ---v--u-Ber-і-e. T--- y- z---- u B------- T-k- y- z-y-u u B-r-і-e- ------------------------ Tak, ya zhyvu u Berlіne.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!