Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   he ‫לשאול שאלות 1‬

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

‫62 [שישים ושתיים]‬

62 [shishim ushtaim]

‫לשאול שאלות 1‬

[lish'ol she'elot 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
mācīties ‫-למוד‬ ‫------ ‫-ל-ו-‬ ------- ‫ללמוד‬ 0
l----d l----- l-l-o- ------ lilmod
Vai skolēni mācās daudz? ‫-ת-מ-דים-לומדים ----?‬ ‫-------- ל----- ה----- ‫-ת-מ-ד-ם ל-מ-י- ה-ב-?- ----------------------- ‫התלמידים לומדים הרבה?‬ 0
h-t-l-idi----mdim-ha-b-h? h--------- l----- h------ h-t-l-i-i- l-m-i- h-r-e-? ------------------------- hatalmidim lomdim harbeh?
Nē, viņi mācās maz. ‫ל-,--ם ל--ד-ם -ע-.‬ ‫--- ה- ל----- מ---- ‫-א- ה- ל-מ-י- מ-ט-‬ -------------------- ‫לא, הם לומדים מעט.‬ 0
lo, he- --mdi- -e'at. l-- h-- l----- m----- l-, h-m l-m-i- m-'-t- --------------------- lo, hem lomdim me'at.
jautāt ‫--או-‬ ‫------ ‫-ש-ו-‬ ------- ‫לשאול‬ 0
l--h--l l------ l-s-'-l ------- lish'ol
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? ‫א- - - שואל------ת ה---- שא-ו- -עי--- ק-ו-ות-‬ ‫-- / ה ש--- / ת א- ה---- ש---- ל----- ק------- ‫-ת / ה ש-א- / ת א- ה-ו-ה ש-ל-ת ל-י-י- ק-ו-ו-?- ----------------------------------------------- ‫את / ה שואל / ת את המורה שאלות לעיתים קרובות?‬ 0
atah/at s-o'-l/-h-'-let-------ot -t h--u--- ------m q--v--? a------ s-------------- s------- e- h------ l------ q------ a-a-/-t s-o-e-/-h-'-l-t s-e-e-o- e- h-m-r-h l-e-t-m q-o-o-? ----------------------------------------------------------- atah/at sho'el/sho'elet she'elot et hamureh l'eytim qrovot?
Nē, es viņam nejautāju bieži. ‫--, -ני -----אל - ת א-ת--לעית-ם----בו-.‬ ‫--- א-- ל- ש--- / ת א--- ל----- ק------- ‫-א- א-י ל- ש-א- / ת א-ת- ל-י-י- ק-ו-ו-.- ----------------------------------------- ‫לא, אני לא שואל / ת אותו לעיתים קרובות.‬ 0
l-- --i--o -----l/sho----t--t--l-e-t-m--rov-t. l-- a-- l- s-------------- o-- l------ q------ l-, a-i l- s-o-e-/-h-'-l-t o-o l-e-t-m q-o-o-. ---------------------------------------------- lo, ani lo sho'el/sho'elet oto l'eytim qrovot.
atbildēt ‫ל--ו-‬ ‫------ ‫-ע-ו-‬ ------- ‫לענות‬ 0
la-anot l------ l-'-n-t ------- la'anot
Atbildiet, lūdzu! ‫ת--ה / ---ב-ש-.‬ ‫---- / י ב------ ‫-ע-ה / י ב-ק-ה-‬ ----------------- ‫תענה / י בבקשה.‬ 0
ta'---h-t--a-- b---qash--. t------------- b---------- t-'-n-h-t-'-n- b-v-q-s-a-. -------------------------- ta'aneh/ta'ani b'vaqashah.
Es atbildu. ‫------נ--‬ ‫--- ע----- ‫-נ- ע-נ-.- ----------- ‫אני עונה.‬ 0
ani ---h/o-ah. a-- o--------- a-i o-e-/-n-h- -------------- ani oneh/onah.
strādāt ‫--ב-ד‬ ‫------ ‫-ע-ו-‬ ------- ‫לעבוד‬ 0
la-avod l------ l-'-v-d ------- la'avod
Vai viņš pašlaik strādā? ‫הו- ע-בד----?‬ ‫--- ע--- כ---- ‫-ו- ע-ב- כ-ת-‬ --------------- ‫הוא עובד כעת?‬ 0
h---v-d--a'et? h- o--- k----- h- o-e- k-'-t- -------------- hu oved ka'et?
Jā, viņš pašlaik strādā. ‫-ן, -וא-עוב-.‬ ‫--- ה-- ע----- ‫-ן- ה-א ע-ב-.- --------------- ‫כן, הוא עובד.‬ 0
ke-- -u -v--. k--- h- o---- k-n- h- o-e-. ------------- ken, hu oved.
nākt ‫לבו-‬ ‫----- ‫-ב-א- ------ ‫לבוא‬ 0
lavo l--- l-v- ---- lavo
Vai Jūs nāksiet? ‫א--/-- -א-/ -?‬ ‫-- / ה ב- / ה-- ‫-ת / ה ב- / ה-‬ ---------------- ‫את / ה בא / ה?‬ 0
a-a--a--va---'ah? a------ v-------- a-a-/-t v-/-a-a-? ----------------- atah/at va/va'ah?
Jā, mēs tūlīt nāksim. ‫כ-, -נחנ--ע----ע---אים.‬ ‫--- א---- ע-- מ-- ב----- ‫-ן- א-ח-ו ע-ד מ-ט ב-י-.- ------------------------- ‫כן, אנחנו עוד מעט באים.‬ 0
k-n--anaxnu ---m-'-- ba'i-. k--- a----- o- m---- b----- k-n- a-a-n- o- m-'-t b-'-m- --------------------------- ken, anaxnu od me'at ba'im.
dzīvot ‫-גור‬ ‫----- ‫-ג-ר- ------ ‫לגור‬ 0
l---r l---- l-g-r ----- lagur
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? ‫את --ה -ר -------ל-ן?‬ ‫-- / ה ג- / ה ב------- ‫-ת / ה ג- / ה ב-ר-י-?- ----------------------- ‫את / ה גר / ה בברלין?‬ 0
a--h/a---a-/gar-h--'b-r---? a------ g-------- b-------- a-a-/-t g-r-g-r-h b-b-r-i-? --------------------------- atah/at gar/garah b'berlin?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. ‫-ן- א-י ---/---ב----ן.‬ ‫--- א-- ג- / ה ב------- ‫-ן- א-י ג- / ה ב-ר-י-.- ------------------------ ‫כן, אני גר / ה בברלין.‬ 0
k--, an--g-r/---ah b'be-li-. k--- a-- g-------- b-------- k-n- a-i g-r-g-r-h b-b-r-i-. ---------------------------- ken, ani gar/garah b'berlin.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!