Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   hr Postavljanje pitanja 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [šezdeset i dva]

Postavljanje pitanja 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
mācīties uč--i u---- u-i-i ----- učiti 0
Vai skolēni mācās daudz? U-- li -----ci -u--? U-- l- u------ p---- U-e l- u-e-i-i p-n-? -------------------- Uče li učenici puno? 0
Nē, viņi mācās maz. Ne- on--u-- ma-o. N-- o-- u-- m---- N-, o-i u-e m-l-. ----------------- Ne, oni uče malo. 0
jautāt p--a-i p----- p-t-t- ------ pitati 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? P-ta----i-čes-o--č-tel-a? P----- l- č---- u-------- P-t-t- l- č-s-o u-i-e-j-? ------------------------- Pitate li često učitelja? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. Ne, -e -i--- -- -est-. N-- n- p---- g- č----- N-, n- p-t-m g- č-s-o- ---------------------- Ne, ne pitam ga često. 0
atbildēt od-o----ti o--------- o-g-v-r-t- ---------- odgovoriti 0
Atbildiet, lūdzu! O-g---r-te- molim V-s. O---------- m---- V--- O-g-v-r-t-, m-l-m V-s- ---------------------- Odgovorite, molim Vas. 0
Es atbildu. Od-o-a---. O--------- O-g-v-r-m- ---------- Odgovaram. 0
strādāt r-di-i r----- r-d-t- ------ raditi 0
Vai viņš pašlaik strādā? Rad- li on u-r-v-? R--- l- o- u------ R-d- l- o- u-r-v-? ------------------ Radi li on upravo? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. Da,-on u-r-v--r---. D-- o- u----- r---- D-, o- u-r-v- r-d-. ------------------- Da, on upravo radi. 0
nākt do--z-ti d------- d-l-z-t- -------- dolaziti 0
Vai Jūs nāksiet? Dol--i-e li? D------- l-- D-l-z-t- l-? ------------ Dolazite li? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. Da- dol-z-m- o--ah. D-- d------- o----- D-, d-l-z-m- o-m-h- ------------------- Da, dolazimo odmah. 0
dzīvot st---va-i s-------- s-a-o-a-i --------- stanovati 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? S-anu---e l- u -erli-u? S-------- l- u B------- S-a-u-e-e l- u B-r-i-u- ----------------------- Stanujete li u Berlinu? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Da--st--u-em-- -e-l--u. D-- s------- u B------- D-, s-a-u-e- u B-r-i-u- ----------------------- Da, stanujem u Berlinu. 0

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!