Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   ka კითხვის დასმა 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [სამოცდაორი]

62 [samotsdaori]

კითხვის დასმა 1

[k'itkhvis dasma 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu gruzīnu Spēlēt Vairāk
mācīties ს-ავ-ა ს----- ს-ა-ლ- ------ სწავლა 0
st--avla s------- s-s-a-l- -------- sts'avla
Vai skolēni mācās daudz? მ-ს-ავლ-ები----რ---წავლ--ე-? მ---------- ბ---- ს--------- მ-ს-ა-ლ-ე-ი ბ-ვ-ს ს-ა-ლ-ბ-ნ- ---------------------------- მოსწავლეები ბევრს სწავლობენ? 0
mo-ts'-v--ebi--evr- s--'avl-b--? m------------ b---- s----------- m-s-s-a-l-e-i b-v-s s-s-a-l-b-n- -------------------------------- mosts'avleebi bevrs sts'avloben?
Nē, viņi mācās maz. ა--,--სინ- ც--ას-სწა-ლობ-ნ. ა--- ი---- ც---- ს--------- ა-ა- ი-ი-ი ც-ტ-ს ს-ა-ლ-ბ-ნ- --------------------------- არა, ისინი ცოტას სწავლობენ. 0
ara,--sini -----as st-'avl-b-n. a--- i---- t------ s----------- a-a- i-i-i t-o-'-s s-s-a-l-b-n- ------------------------------- ara, isini tsot'as sts'avloben.
jautāt შ--ი--ვ-. შ-------- შ-კ-თ-ვ-. --------- შეკითხვა. 0
sh---it-h-a. s----------- s-e-'-t-h-a- ------------ shek'itkhva.
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? ხ--რად-ე--თხ-ბ-თ---ს-ა----ელ-? ხ----- ე-------- მ------------ ხ-ი-ა- ე-ი-ხ-ბ-თ მ-ს-ა-ლ-ბ-ლ-? ------------------------------ ხშირად ეკითხებით მასწავლებელს? 0
k--hir---e--itk--bit--a--s'--l-b-ls? k------- e---------- m-------------- k-s-i-a- e-'-t-h-b-t m-s-s-a-l-b-l-? ------------------------------------ khshirad ek'itkhebit masts'avlebels?
Nē, es viņam nejautāju bieži. ა-ა- მე -ა--ხშ---- არ ვე---ხები. ა--- მ- მ-- ხ----- ა- ვ--------- ა-ა- მ- მ-ს ხ-ი-ა- ა- ვ-კ-თ-ე-ი- -------------------------------- არა, მე მას ხშირად არ ვეკითხები. 0
ar-, m- ----khsh--a- ar vek------bi. a--- m- m-- k------- a- v----------- a-a- m- m-s k-s-i-a- a- v-k-i-k-e-i- ------------------------------------ ara, me mas khshirad ar vek'itkhebi.
atbildēt პა-უ-ი პ----- პ-ს-ხ- ------ პასუხი 0
p'---k-i p------- p-a-u-h- -------- p'asukhi
Atbildiet, lūdzu! მ----უ--თ,------იძლ-ბა. მ--------- თ- შ-------- მ-პ-ს-ხ-თ- თ- შ-ი-ლ-ბ-. ----------------------- მიპასუხეთ, თუ შეიძლება. 0
mip'-su-h-t---- sh--d-l--a. m----------- t- s---------- m-p-a-u-h-t- t- s-e-d-l-b-. --------------------------- mip'asukhet, tu sheidzleba.
Es atbildu. ვ-ას-ხობ. ვ-------- ვ-ა-უ-ო-. --------- ვპასუხობ. 0
vp---ukh-b. v---------- v-'-s-k-o-. ----------- vp'asukhob.
strādāt მუშაო-ა მ------ მ-შ-ო-ა ------- მუშაობა 0
m------a m------- m-s-a-b- -------- mushaoba
Vai viņš pašlaik strādā? ი- ახ-- მ-შ--ბს? ი- ა--- მ------- ი- ა-ლ- მ-შ-ო-ს- ---------------- ის ახლა მუშაობს? 0
is-a-hla-musha-b-? i- a---- m-------- i- a-h-a m-s-a-b-? ------------------ is akhla mushaobs?
Jā, viņš pašlaik strādā. დიახ--ი---ხლა მუშ--ბს. დ---- ი- ა--- მ------- დ-ა-, ი- ა-ლ- მ-შ-ო-ს- ---------------------- დიახ, ის ახლა მუშაობს. 0
dia-h- -s-ak--- m-s-ao-s. d----- i- a---- m-------- d-a-h- i- a-h-a m-s-a-b-. ------------------------- diakh, is akhla mushaobs.
nākt მო--ლა მ----- მ-ს-ლ- ------ მოსვლა 0
mo-v-a m----- m-s-l- ------ mosvla
Vai Jūs nāksiet? მო-იხა--? მ-------- მ-დ-ხ-რ-? --------- მოდიხართ? 0
mod--h--t? m--------- m-d-k-a-t- ---------- modikhart?
Jā, mēs tūlīt nāksim. დი-ხ, ჩვენ --ლ-ვე მო---თ. დ---- ჩ--- ა----- მ------ დ-ა-, ჩ-ე- ა-ლ-ვ- მ-ვ-ლ-. ------------------------- დიახ, ჩვენ ახლავე მოვალთ. 0
d-a--, --v-n --h--ve ---alt. d----- c---- a------ m------ d-a-h- c-v-n a-h-a-e m-v-l-. ---------------------------- diakh, chven akhlave movalt.
dzīvot ც--ვ-ე-ა ც------- ც-ო-რ-ბ- -------- ცხოვრება 0
t---ovr-ba t--------- t-k-o-r-b- ---------- tskhovreba
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? თ-ვე--ბერ--ნში ც--ვრ-ბთ? თ---- ბ------- ც-------- თ-ვ-ნ ბ-რ-ი-შ- ც-ო-რ-ბ-? ------------------------ თქვენ ბერლინში ცხოვრობთ? 0
t-v-n ber--ns-i t--h-vrobt? t---- b-------- t---------- t-v-n b-r-i-s-i t-k-o-r-b-? --------------------------- tkven berlinshi tskhovrobt?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. დ-ახ, მე-ბერლ-ნშ- ვც--ვრ-ბ. დ---- მ- ბ------- ვ-------- დ-ა-, მ- ბ-რ-ი-შ- ვ-ხ-ვ-ო-. --------------------------- დიახ, მე ბერლინში ვცხოვრობ. 0
diakh- me-be-l----i--t---o-rob. d----- m- b-------- v---------- d-a-h- m- b-r-i-s-i v-s-h-v-o-. ------------------------------- diakh, me berlinshi vtskhovrob.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!