Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   sk Pýtať sa 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [šestdesiatdva]

Pýtať sa 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
mācīties u--ť-sa u--- s- u-i- s- ------- učiť sa 0
Vai skolēni mācās daudz? Učia sa-ž--c- -e--? U--- s- ž---- v---- U-i- s- ž-a-i v-ľ-? ------------------- Učia sa žiaci veľa? 0
Nē, viņi mācās maz. Nie- -č-- -a ---o. N--- u--- s- m---- N-e- u-i- s- m-l-. ------------------ Nie, učia sa málo. 0
jautāt pýt-ť sa p---- s- p-t-ť s- -------- pýtať sa 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Pýtat--sa-často učite--? P----- s- č---- u------- P-t-t- s- č-s-o u-i-e-a- ------------------------ Pýtate sa často učiteľa? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. N-e, -ep-t-- ---č--to. N--- n------ s- č----- N-e- n-p-t-m s- č-s-o- ---------------------- Nie, nepýtam sa často. 0
atbildēt o-----dať o-------- o-p-v-d-ť --------- odpovedať 0
Atbildiet, lūdzu! O--ove-a-te, -ros--. O----------- p------ O-p-v-d-j-e- p-o-í-. -------------------- Odpovedajte, prosím. 0
Es atbildu. Od--ved--. O--------- O-p-v-d-m- ---------- Odpovedám. 0
strādāt pr--o--ť p------- p-a-o-a- -------- pracovať 0
Vai viņš pašlaik strādā? Práve-p------? P---- p------- P-á-e p-a-u-e- -------------- Práve pracuje? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. Án----r--- --ac---. Á--- p---- p------- Á-o- p-á-e p-a-u-e- ------------------- Áno, práve pracuje. 0
nākt prísť p---- p-í-ť ----- prísť 0
Vai Jūs nāksiet? Pr-det-? P------- P-í-e-e- -------- Prídete? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. Án-,-hneď-prídeme. Á--- h--- p------- Á-o- h-e- p-í-e-e- ------------------ Áno, hneď prídeme. 0
dzīvot b--ať b---- b-v-ť ----- bývať 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? B----- - -e--ín-? B----- v B------- B-v-t- v B-r-í-e- ----------------- Bývate v Berlíne? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Á--, bý--m---Ber-í--. Á--- b---- v B------- Á-o- b-v-m v B-r-í-e- --------------------- Áno, bývam v Berlíne. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!