Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   sr Постављати питања 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [шездесет и два]

62 [šezdeset i dva]

Постављати питања 1

[Postavljati pitanja 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
mācīties у---и у---- у-и-и ----- учити 0
uč-ti u---- u-i-i ----- učiti
Vai skolēni mācās daudz? У-е-л--у--ни-и---ог-? У-- л- у------ м----- У-е л- у-е-и-и м-о-о- --------------------- Уче ли ученици много? 0
Uč---- u-----i-m--go? U-- l- u------ m----- U-e l- u-e-i-i m-o-o- --------------------- Uče li učenici mnogo?
Nē, viņi mācās maz. Н----ни уче мал-. Н-- о-- у-- м---- Н-, о-и у-е м-л-. ----------------- Не, они уче мало. 0
N-- --- u-e-ma--. N-- o-- u-- m---- N-, o-i u-e m-l-. ----------------- Ne, oni uče malo.
jautāt пита-и п----- п-т-т- ------ питати 0
pita-i p----- p-t-t- ------ pitati
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? П-т--е--- че--- у-и-еља? П----- л- ч---- у------- П-т-т- л- ч-с-о у-и-е-а- ------------------------ Питате ли често учитеља? 0
Pit-------č-sto-uč-t-l-a? P----- l- č---- u-------- P-t-t- l- č-s-o u-i-e-j-? ------------------------- Pitate li često učitelja?
Nē, es viņam nejautāju bieži. Н-- ----и------ ч--т-. Н-- н- п---- г- ч----- Н-, н- п-т-м г- ч-с-о- ---------------------- Не, не питам га често. 0
N-- -e -it---ga --s-o. N-- n- p---- g- č----- N-, n- p-t-m g- č-s-o- ---------------------- Ne, ne pitam ga često.
atbildēt од-о-ор-ти о--------- о-г-в-р-т- ---------- одговорити 0
odgov-r-ti o--------- o-g-v-r-t- ---------- odgovoriti
Atbildiet, lūdzu! Одгово-и--- ----м--ас. О---------- м---- В--- О-г-в-р-т-, м-л-м В-с- ---------------------- Одговорите, молим Вас. 0
Odg-v--ite, mo-i--V-s. O---------- m---- V--- O-g-v-r-t-, m-l-m V-s- ---------------------- Odgovorite, molim Vas.
Es atbildu. Ја-одг--ар-м. Ј- о--------- Ј- о-г-в-р-м- ------------- Ја одговарам. 0
Ja-----va-am. J- o--------- J- o-g-v-r-m- ------------- Ja odgovaram.
strādāt ради-и р----- р-д-т- ------ радити 0
rad--i r----- r-d-t- ------ raditi
Vai viņš pašlaik strādā? Р-ди--и ----прав-? Р--- л- о- у------ Р-д- л- о- у-р-в-? ------------------ Ради ли он управо? 0
R--i-li ----pr--o? R--- l- o- u------ R-d- l- o- u-r-v-? ------------------ Radi li on upravo?
Jā, viņš pašlaik strādā. Да----ра-- рад-. Д-- у----- р---- Д-, у-р-в- р-д-. ---------------- Да, управо ради. 0
Da- u---v----d-. D-- u----- r---- D-, u-r-v- r-d-. ---------------- Da, upravo radi.
nākt д---зити д------- д-л-з-т- -------- долазити 0
d-l-zi-i d------- d-l-z-t- -------- dolaziti
Vai Jūs nāksiet? До---и-- ли --? Д------- л- В-- Д-л-з-т- л- В-? --------------- Долазите ли Ви? 0
D----it---i -i? D------- l- V-- D-l-z-t- l- V-? --------------- Dolazite li Vi?
Jā, mēs tūlīt nāksim. Да, --л-з--о----а-. Д-- д------- о----- Д-, д-л-з-м- о-м-х- ------------------- Да, долазимо одмах. 0
D---d---zimo o----. D-- d------- o----- D-, d-l-z-m- o-m-h- ------------------- Da, dolazimo odmah.
dzīvot станов--и с-------- с-а-о-а-и --------- становати 0
st-no-a-i s-------- s-a-o-a-i --------- stanovati
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? С-а-уј-те л- - -ер--н-? С-------- л- у Б------- С-а-у-е-е л- у Б-р-и-у- ----------------------- Станујете ли у Берлину? 0
St-nu-et--l- ---e--inu? S-------- l- u B------- S-a-u-e-e l- u B-r-i-u- ----------------------- Stanujete li u Berlinu?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Да,--а -------м у --рли--. Д-- ј- с------- у Б------- Д-, ј- с-а-у-е- у Б-р-и-у- -------------------------- Да, ја станујем у Берлину. 0
Da--ja-----u--m - Be-l-n-. D-- j- s------- u B------- D-, j- s-a-u-e- u B-r-i-u- -------------------------- Da, ja stanujem u Berlinu.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!