Sarunvārdnīca

lv Noliegums 1   »   mk Негирање 1

64 [sešdesmit četri]

Noliegums 1

Noliegums 1

64 [шеесет и четири]

64 [shyeyesyet i chyetiri]

Негирање 1

[Nyeguiraњye 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Es nesaprotu šo vārdu. Ј----- ---ра-----м з-орот. Ј-- н- г- р------- з------ Ј-с н- г- р-з-и-а- з-о-о-. -------------------------- Јас не го разбирам зборот. 0
Јas--y-------az---a- z---o-. Ј-- n-- g-- r------- z------ Ј-s n-e g-o r-z-i-a- z-o-o-. ---------------------------- Јas nye guo razbiram zborot.
Es nesaprotu šo teikumu. Јас--е-ја-р--б--а--р-че-ицата. Ј-- н- ј- р------- р---------- Ј-с н- ј- р-з-и-а- р-ч-н-ц-т-. ------------------------------ Јас не ја разбирам реченицата. 0
Јa- nye -a ---bi--- ----h---i--a--. Ј-- n-- ј- r------- r-------------- Ј-s n-e ј- r-z-i-a- r-e-h-e-i-z-t-. ----------------------------------- Јas nye јa razbiram ryechyenitzata.
Es nesaprotu nozīmi. Ј-с----го---з---а----а-е--т-. Ј-- н- г- р------- з--------- Ј-с н- г- р-з-и-а- з-а-е-е-о- ----------------------------- Јас не го разбирам значењето. 0
Јas -y--g-o---zbir-- -n-chy-њyet-. Ј-- n-- g-- r------- z------------ Ј-s n-e g-o r-z-i-a- z-a-h-e-y-t-. ---------------------------------- Јas nye guo razbiram znachyeњyeto.
skolotājs наст-вни--/ ---тел н-------- / у----- н-с-а-н-к / у-и-е- ------------------ наставник / учител 0
na-tav-i- / ------yel n-------- / o-------- n-s-a-n-k / o-c-i-y-l --------------------- nastavnik / oochityel
Vai Jūs saprotat skolotāju? Го-ра-бира-е -и -ас---ник-т? Г- р-------- л- н----------- Г- р-з-и-а-е л- н-с-а-н-к-т- ---------------------------- Го разбирате ли наставникот? 0
G----a--ir---e--i--as-----k--? G-- r--------- l- n----------- G-o r-z-i-a-y- l- n-s-a-n-k-t- ------------------------------ Guo razbiratye li nastavnikot?
Jā, es viņu saprotu labi. Д----а---о р-з-ир---д-б-о. Д-- ј-- г- р------- д----- Д-, ј-с г- р-з-и-а- д-б-о- -------------------------- Да, јас го разбирам добро. 0
Da,-----guo--az---------ro. D-- ј-- g-- r------- d----- D-, ј-s g-o r-z-i-a- d-b-o- --------------------------- Da, јas guo razbiram dobro.
skolotāja н-с-а---ч-а --уч-т-лка н---------- / у------- н-с-а-н-ч-а / у-и-е-к- ---------------------- наставничка / учителка 0
n-s-av--c--a /--oc-i--elka n----------- / o---------- n-s-a-n-c-k- / o-c-i-y-l-a -------------------------- nastavnichka / oochityelka
Vai Jūs saprotat skolotāju? Ја----б----е-ли-н-став--чк--а? Ј- р-------- л- н------------- Ј- р-з-и-а-е л- н-с-а-н-ч-а-а- ------------------------------ Ја разбирате ли наставничката? 0
Ј--razbir---e-li-na--av-i-h-a-a? Ј- r--------- l- n-------------- Ј- r-z-i-a-y- l- n-s-a-n-c-k-t-? -------------------------------- Јa razbiratye li nastavnichkata?
Jā, es viņu saprotu labi. Да---ас ј- р-з-и-ам до---. Д-- ј-- ј- р------- д----- Д-, ј-с ј- р-з-и-а- д-б-о- -------------------------- Да, јас ја разбирам добро. 0
Da- -as ----az-iram d--r-. D-- ј-- ј- r------- d----- D-, ј-s ј- r-z-i-a- d-b-o- -------------------------- Da, јas јa razbiram dobro.
ļaudis л--е л--- л-ѓ- ---- луѓе 0
lo-ѓye l----- l-o-y- ------ looѓye
Vai Jūs saprotat šos ļaudis? Г--раз-ир-те-----уѓ-то? Г- р-------- л- л------ Г- р-з-и-а-е л- л-ѓ-т-? ----------------------- Ги разбирате ли луѓето? 0
Gui--azb-------li--oo--et-? G-- r--------- l- l-------- G-i r-z-i-a-y- l- l-o-y-t-? --------------------------- Gui razbiratye li looѓyeto?
Nē, es viņus tik labi nesaprotu. Не,-----н- ги ра----а- с--е-а -----. Н-- ј-- н- г- р------- с----- д----- Н-, ј-с н- г- р-з-и-а- с-с-м- д-б-о- ------------------------------------ Не, јас не ги разбирам сосема добро. 0
N-e, јa--nye g-- -a--ira- ----e-- -o--o. N--- ј-- n-- g-- r------- s------ d----- N-e- ј-s n-e g-i r-z-i-a- s-s-e-a d-b-o- ---------------------------------------- Nye, јas nye gui razbiram sosyema dobro.
draudzene при-ателка п--------- п-и-а-е-к- ---------- пријателка 0
pr-ј----l-a p---------- p-i-a-y-l-a ----------- priјatyelka
Vai Jums ir draudzene? Има----и-п----тел--? И---- л- п---------- И-а-е л- п-и-а-е-к-? -------------------- Имате ли пријателка? 0
I-a-ye -- p---a--elk-? I----- l- p----------- I-a-y- l- p-i-a-y-l-a- ---------------------- Imatye li priјatyelka?
Jā, ir. Да,-им--. Д-- и---- Д-, и-а-. --------- Да, имам. 0
D---i--m. D-- i---- D-, i-a-. --------- Da, imam.
meita ќ-рка ќ---- ќ-р-а ----- ќерка 0
k-ye--a k------ k-y-r-a ------- kjyerka
Vai Jums ir meita? И--т- ли ќ--ка? И---- л- ќ----- И-а-е л- ќ-р-а- --------------- Имате ли ќерка? 0
Ima--- ----jyer--? I----- l- k------- I-a-y- l- k-y-r-a- ------------------ Imatye li kjyerka?
Nē, nav. Н-,-ј-с--ема---ер-а. Н-- ј-- н---- ќ----- Н-, ј-с н-м-м ќ-р-а- -------------------- Не, јас немам ќерка. 0
Ny-,---- ---m-m k-yerka. N--- ј-- n----- k------- N-e- ј-s n-e-a- k-y-r-a- ------------------------ Nye, јas nyemam kjyerka.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Aklie veido runu efektīvāk

Neredzīgi cilvēki dzird labāk. Tā rezultātā, viņi var vieglāk pārvietoties savā ikdienas dzīvē. Neredzīgi cilvēki var arī labāk apstrādāt valodu. Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie šāda slēdziena. Zinātnieki lika testa subjektiem klausīties vairākus ierakstus. Tad runas ātrums bija ievērojami paātrinājies. Neskatoties uz to, aklie testa subjekti varēja saprast ierakstu. Savukārt redzīgie testa subjekti, nevarēja pilnība saprast to. Runāšanas ātrums bija pārāk ātrs priekš viņiem. Cits eksperiments nonāca pie līdzīgiem rezultātiem. Redzīgi un neredzīgi testa subjekti klausījās dažādos teikumos. Katra teikuma daļa bija pārveidota. Pēdējais vārds bija aizvietots arī pilnīgi bezjēdzīgu vārdu. Testa subjektiem bija jaāatpazīst teikumi. Viņiem bija jānosaka vai teikums ir sakarīgs vai nesakarīgs. Kamēr viņi analizēja teikumus, tika mērīta viņu smadzeņu aktivitāte. Pētnieki izmērīja noteiktus smadzeņu viļņus. Tādā veidā viņi varēja noteikt, cik ātri smadzenes izpildīja uzdevumu. Neredzīgo smadzenēs noteikts signāls parādījās ļoti ātri. Šis signāls norādīja uz to, ka teikums ir izanalizēts. Redzīgajiem šis signāls parādījās daudz vēlāk. Kādēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk, vēl nav zināms. Bet zinātniekiem ir teorija. Viņi pieņem, ka to smadzenes īpaši intensīvi izmanto atsevišķu smadzeņu daļu. Ar šo smadzeņu daļu, redzīgie apstrādā vizuālos stimulus. Neredzīgajiem šī daļa netiek izmantota priekš redzēšanas. Tad tas ir ‘pieejams’ citu uzdevumu izpildei. Tāda iemesla dēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk…