Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   de Verneinung 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [fünfundsechzig]

Verneinung 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Is--d-- R-ng -e-er? I-- d-- R--- t----- I-t d-r R-n- t-u-r- ------------------- Ist der Ring teuer? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Nei---er ---te--nur ----e-t----o. N---- e- k----- n-- h------ E---- N-i-, e- k-s-e- n-r h-n-e-t E-r-. --------------------------------- Nein, er kostet nur hundert Euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. A--- --h--a---n---fü--z--. A--- i-- h--- n-- f------- A-e- i-h h-b- n-r f-n-z-g- -------------------------- Aber ich habe nur fünfzig. 0
Vai tu jau esi gatava? Bis- du s-ho---er-i-? B--- d- s---- f------ B-s- d- s-h-n f-r-i-? --------------------- Bist du schon fertig? 0
Nē, vēl nē. Nein,--o-h nicht. N---- n--- n----- N-i-, n-c- n-c-t- ----------------- Nein, noch nicht. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Aber-g--i-h b-n-ich --r---. A--- g----- b-- i-- f------ A-e- g-e-c- b-n i-h f-r-i-. --------------------------- Aber gleich bin ich fertig. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Möc----t-d---och-S----? M------- d- n--- S----- M-c-t-s- d- n-c- S-p-e- ----------------------- Möchtest du noch Suppe? 0
Nē, vairāk negribu. N-i-,---h-will--e-ne--e--. N---- i-- w--- k---- m---- N-i-, i-h w-l- k-i-e m-h-. -------------------------- Nein, ich will keine mehr. 0
Bet vēl saldējumu. A----n-ch-e-n----. A--- n--- e-- E--- A-e- n-c- e-n E-s- ------------------ Aber noch ein Eis. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? W--ns---u-s-h-n -a-g- -i--? W----- d- s---- l---- h---- W-h-s- d- s-h-n l-n-e h-e-? --------------------------- Wohnst du schon lange hier? 0
Nē, tikai mēnesi. Ne-n--e--t-e-nen Mo--t. N---- e--- e---- M----- N-i-, e-s- e-n-n M-n-t- ----------------------- Nein, erst einen Monat. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Ab-- -ch ke--- --ho- viel--Leut-. A--- i-- k---- s---- v---- L----- A-e- i-h k-n-e s-h-n v-e-e L-u-e- --------------------------------- Aber ich kenne schon viele Leute. 0
Vai tu rīt brauc mājās? F--rs--du ----en -a-h Ha--e? F----- d- m----- n--- H----- F-h-s- d- m-r-e- n-c- H-u-e- ---------------------------- Fährst du morgen nach Hause? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N--n, --s- a- --che-e--e. N---- e--- a- W---------- N-i-, e-s- a- W-c-e-e-d-. ------------------------- Nein, erst am Wochenende. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Ab-r---h-k--m- -c-on -m ---n-a- --r-c-. A--- i-- k---- s---- a- S------ z------ A-e- i-h k-m-e s-h-n a- S-n-t-g z-r-c-. --------------------------------------- Aber ich komme schon am Sonntag zurück. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? I-t de-ne--och--r scho--e-w-chsen? I-- d---- T------ s---- e--------- I-t d-i-e T-c-t-r s-h-n e-w-c-s-n- ---------------------------------- Ist deine Tochter schon erwachsen? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. Nein, s-- is--ers--s-e-z-hn. N---- s-- i-- e--- s-------- N-i-, s-e i-t e-s- s-e-z-h-. ---------------------------- Nein, sie ist erst siebzehn. 0
Bet viņai ir jau draugs. A-er-sie -at -ch-n e--en F-e--d. A--- s-- h-- s---- e---- F------ A-e- s-e h-t s-h-n e-n-n F-e-n-. -------------------------------- Aber sie hat schon einen Freund. 0

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!