Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   eo Neado 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [sesdek kvin]

Neado 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Ĉ- l- ri-go--u-teko----? Ĉ- l- r---- m----------- Ĉ- l- r-n-o m-l-e-o-t-s- ------------------------ Ĉu la ringo multekostas? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. N-- ĝ- ko---- -ur--ent-eŭroj-. N-- ĝ- k----- n-- c--- e------ N-, ĝ- k-s-a- n-r c-n- e-r-j-. ------------------------------ Ne, ĝi kostas nur cent eŭrojn. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. S-d--- h--a---ur -----ek. S-- m- h---- n-- k------- S-d m- h-v-s n-r k-i-d-k- ------------------------- Sed mi havas nur kvindek. 0
Vai tu jau esi gatava? Ĉu--i-ja--p-etas? Ĉ- v- j-- p------ Ĉ- v- j-m p-e-a-? ----------------- Ĉu vi jam pretas? 0
Nē, vēl nē. N-- ank---ŭ -e. N-- a------ n-- N-, a-k-r-ŭ n-. --------------- Ne, ankoraŭ ne. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Sed-m- b--da- -r-t--. S-- m- b----- p------ S-d m- b-l-a- p-e-o-. --------------------- Sed mi baldaŭ pretos. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Ĉ--v- -at-- -li--a-----? Ĉ- v- ŝ---- p-- d- s---- Ĉ- v- ŝ-t-s p-i d- s-p-? ------------------------ Ĉu vi ŝatus pli da supo? 0
Nē, vairāk negribu. Ne--mi--- v---s -l-. N-- m- n- v---- p--- N-, m- n- v-l-s p-i- -------------------- Ne, mi ne volas pli. 0
Bet vēl saldējumu. S-d---ia--gla-i-ĵon. S-- p---- g--------- S-d p-i-n g-a-i-ĵ-n- -------------------- Sed plian glaciaĵon. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Ĉu-----on-e ---l-ĝ-s ------? Ĉ- d- l---- v- l---- ĉ------ Ĉ- d- l-n-e v- l-ĝ-s ĉ---i-? ---------------------------- Ĉu de longe vi loĝas ĉi-tie? 0
Nē, tikai mēnesi. Ne, d- -u------m-nat-. N-- d- n-- u-- m------ N-, d- n-r u-u m-n-t-. ---------------------- Ne, de nur unu monato. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Sed -- -am ----- --l-ajn ---oj-. S-- m- j-- k---- m------ h------ S-d m- j-m k-n-s m-l-a-n h-m-j-. -------------------------------- Sed mi jam konas multajn homojn. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Ĉu vi -eturos---j-e--m-r-a-? Ĉ- v- v------ h----- m------ Ĉ- v- v-t-r-s h-j-e- m-r-a-? ---------------------------- Ĉu vi veturos hejmen morgaŭ? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ne- n-r--i---un-s----n---on. N-- n-- ĉ------ s----------- N-, n-r ĉ---i-n s-m-j-f-n-n- ---------------------------- Ne, nur ĉi-tiun semajnfinon. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. S-d m- j-- -ev---s d-------. S-- m- j-- r------ d-------- S-d m- j-m r-v-n-s d-m-n-o-. ---------------------------- Sed mi jam revenos dimanĉon. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Ĉ- -ia-f-lino es-as pl--k--s--? Ĉ- v-- f----- e---- p---------- Ĉ- v-a f-l-n- e-t-s p-e-k-e-k-? ------------------------------- Ĉu via filino estas plenkreska? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-, ŝi--s------r d--se-ja-a. N-- ŝ- e---- n-- d---------- N-, ŝ- e-t-s n-r d-k-e-j-r-. ---------------------------- Ne, ŝi estas nur deksepjara. 0
Bet viņai ir jau draugs. Sed--i jam h-vas-ko-a-i-on. S-- ŝ- j-- h---- k--------- S-d ŝ- j-m h-v-s k-r-m-k-n- --------------------------- Sed ŝi jam havas koramikon. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!