Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   et Eitamine 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [kuuskümmend viis]

Eitamine 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Ka- s-- s----- o- k-----? Kas see sõrmus on kallis? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ei- s-- m----- a----- s--- e----. Ei, see maksab ainult sada eurot. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Ku-- m-- o- a----- v----------. Kuid mul on ainult viiskümmend. 0
Vai tu jau esi gatava? Ol-- s- j--- v-----? Oled sa juba valmis? 0
Nē, vēl nē. Ei- v--- m----. Ei, veel mitte. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Ag- k--- o--- v-----. Aga kohe olen valmis. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? So---- s- v--- s----? Soovid sa veel suppi? 0
Nē, vairāk negribu. Ei- m- e- t--- r-----. Ei, ma ei taha rohkem. 0
Bet vēl saldējumu. Ag- v--- ü-- j------. Aga veel üht jäätist. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? El-- s- j--- k--- s---? Elad sa juba kaua siin? 0
Nē, tikai mēnesi. Ei- a---- e------ k---. Ei, alles esimest kuud. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Ku-- m- t----- j--- p---- i------. Kuid ma tunnen juba palju inimesi. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Sõ---- s- h---- k---? Sõidad sa homme koju? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ei- a---- n--------------. Ei, alles nädalavahetusel. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Ag- m- t---- j--- p--------- t-----. Aga ma tulen juba pühapäeval tagasi. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Ka- s- t---- o- j--- t-----------? Kas su tütar on juba täiskasvanud? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. Ei- t- o- a---- s----------. Ei, ta on alles seitseteist. 0
Bet viņai ir jau draugs. Ag- t-- o- j--- p----------. Aga tal on juba poiss-sõber. 0

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!