Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   hu Tagadás 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [hatvanöt]

Tagadás 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Drága-- g-űrű? D---- a g----- D-á-a a g-ű-ű- -------------- Drága a gyűrű? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. N--- csak--z---eur--- k---l. N--- c--- s--- e----- k----- N-m- c-a- s-á- e-r-b- k-r-l- ---------------------------- Nem, csak száz euróba kerül. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. De -ekem--sa- --ven----. D- n---- c--- ö---- v--- D- n-k-m c-a- ö-v-n v-n- ------------------------ De nekem csak ötven van. 0
Vai tu jau esi gatava? K-s- v-----ár? K--- v--- m--- K-s- v-g- m-r- -------------- Kész vagy már? 0
Nē, vēl nē. N-m, --- n--. N--- m-- n--- N-m- m-g n-m- ------------- Nem, még nem. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. D--m-n----- -----n-v---ok. D- m------- k----- v------ D- m-n-j-r- k-s-e- v-g-o-. -------------------------- De mindjárt készen vagyok. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? S--r-tné----g--e-es-? S-------- m-- l------ S-e-e-n-l m-g l-v-s-? --------------------- Szeretnél még levest? 0
Nē, vairāk negribu. Nem,-n-- a-arok--ö--et. N--- n-- a----- t------ N-m- n-m a-a-o- t-b-e-. ----------------------- Nem, nem akarok többet. 0
Bet vēl saldējumu. De, m-g e-- f-g-l---o-. D-- m-- e-- f---------- D-, m-g e-y f-g-l-l-o-. ----------------------- De, még egy fagylaltot. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Má- rég-ta-l--s--i--? M-- r----- l---- i--- M-r r-g-t- l-k-z i-t- --------------------- Már régóta laksz itt? 0
Nē, tikai mēnesi. N----m-- -sak e-- -ón-pja. N--- m-- c--- e-- h------- N-m- m-g c-a- e-y h-n-p-a- -------------------------- Nem, még csak egy hónapja. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. De -----ok----e-t -s----k. D- m-- s-- e----- i------- D- m-r s-k e-b-r- i-m-r-k- -------------------------- De már sok embert ismerek. 0
Vai tu rīt brauc mājās? H--nap -és- -az-? H----- m--- h---- H-l-a- m-s- h-z-? ----------------- Holnap mész haza? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N-m, -lős-ö--- hé---é-én. N--- e------ a h-- v----- N-m- e-ő-z-r a h-t v-g-n- ------------------------- Nem, először a hét végén. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. De --- --s-rn-- ---s----v--. D- m-- v------- v----------- D- m-r v-s-r-a- v-s-z-j-v-k- ---------------------------- De már vasárnap visszajövök. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? A-l-n-od-f-ln--t-m--? A l----- f------ m--- A l-n-o- f-l-ő-t m-r- --------------------- A lányod felnőtt már? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-m, - -ég cs-k--iz-nh-t---es. N--- ő m-- c--- t------- é---- N-m- ő m-g c-a- t-z-n-é- é-e-. ------------------------------ Nem, ő még csak tizenhét éves. 0
Bet viņai ir jau draugs. D----- v-- egy--a-átja. D- m-- v-- e-- b------- D- m-r v-n e-y b-r-t-a- ----------------------- De már van egy barátja. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!