Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   ku Negation 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [şêst û pênc]

Negation 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Gustî---b------? G------ b--- y-- G-s-î-k b-h- y-? ---------------- Gustîlk biha ye? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. N-,-b------wê t--ê --0 --ro ye. N-- b----- w- t--- 1-- e--- y-- N-, b-h-y- w- t-n- 1-0 e-r- y-. ------------------------------- Na, bihayê wê tenê 100 euro ye. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. L-bel- -- g-l -in -enê -ê-c----ye. L----- l- g-- m-- t--- p---- h---- L-b-l- l- g-l m-n t-n- p-n-î h-y-. ---------------------------------- Lêbelê li gel min tenê pêncî heye. 0
Vai tu jau esi gatava? Tu---a--yî? T- a------- T- a-a-e-î- ----------- Tu amadeyî? 0
Nē, vēl nē. N-,-hîn---. N-- h-- n-- N-, h-n n-. ----------- Na, hîn na. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. L-b-l- -z ê anih--a--d- bim. L----- e- ê a---- a---- b--- L-b-l- e- ê a-i-a a-a-e b-m- ---------------------------- Lêbelê ez ê aniha amade bim. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Z--et-- şor-- d-x-azî? Z------ ş---- d------- Z-d-t-r ş-r-e d-x-a-î- ---------------------- Zêdetir şorbe dixwazî? 0
Nē, vairāk negribu. Na--na-wa---. N-- n-------- N-, n-x-a-i-. ------------- Na, naxwazim. 0
Bet vēl saldējumu. Lê--e---şî---- -î-d-xw-z-m. L- b---------- d- d-------- L- b-r-e-î-e-e d- d-x-a-i-. --------------------------- Lê berfeşîreke dî dixwazim. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? E---e---- -ir-j-e t- li-v---------? E- d----- d---- e t- l- v-- r------ E- d-m-k- d-r-j e t- l- v-r r-d-n-? ----------------------------------- Ev demeke dirêj e tu li vir rûdinê? 0
Nē, tikai mēnesi. Na,-j----h-kê---. N-- j- m----- v-- N-, j- m-h-k- v-. ----------------- Na, ji mehekê ve. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Lê -- nih- ---gel-k -i-ova---as-d-k--. L- j- n--- v- g---- m------ n-- d----- L- j- n-h- v- g-l-k m-r-v-n n-s d-k-m- -------------------------------------- Lê ji niha ve gelek mirovan nas dikim. 0
Vai tu rīt brauc mājās? T-----s-b- bi-î---lê? T- y- s--- b--- m---- T- y- s-b- b-ç- m-l-? --------------------- Tu yê sibê biçî malê? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N-, -e-î--û d--iya-he-t---. N-- h--- z- d----- h------- N-, h-r- z- d-w-y- h-f-e-ê- --------------------------- Na, herî zû dawiya hefteyê. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. L- -- ê r-j--yek-emê --g-rim. L- e- ê r--- y------ v------- L- e- ê r-j- y-k-e-ê v-g-r-m- ----------------------------- Lê ez ê roja yekşemê vegerim. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? K----a t- g-h-ş-----? K----- t- g------ y-- K-ç-k- t- g-h-ş-î y-? --------------------- Keçika te gihîştî ye? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-,---menê-w- hîn-h-vd-- -. N-- t----- w- h-- h----- e- N-, t-m-n- w- h-n h-v-e- e- --------------------------- Na, temenê wê hîn hevdeh e. 0
Bet viņai ir jau draugs. Lê--i-n-ha ve h-va---wê ----. L- j- n--- v- h----- w- h---- L- j- n-h- v- h-v-l- w- h-y-. ----------------------------- Lê ji niha ve hevalê wê heye. 0

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!