Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   sv Negation 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [sextiofem]

Negation 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Är -ingen dyr? Ä- r----- d--- Ä- r-n-e- d-r- -------------- Är ringen dyr? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. N-----e---o--a--b-ra -u---- -uro. N--- d-- k----- b--- h----- e---- N-j- d-n k-s-a- b-r- h-n-r- e-r-. --------------------------------- Nej, den kostar bara hundra euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. M-n -a- h-- --ra f-m--o. M-- j-- h-- b--- f------ M-n j-g h-r b-r- f-m-i-. ------------------------ Men jag har bara femtio. 0
Vai tu jau esi gatava? Är--- r-d----är-i-? Ä- d- r---- f------ Ä- d- r-d-n f-r-i-? ------------------- Är du redan färdig? 0
Nē, vēl nē. N-j---nte -nn-. N--- i--- ä---- N-j- i-t- ä-n-. --------------- Nej, inte ännu. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Me- -nar--är --- f--d-g. M-- s---- ä- j-- f------ M-n s-a-t ä- j-g f-r-i-. ------------------------ Men snart är jag färdig. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Vill-d---a---r s-p--? V--- d- h- m-- s----- V-l- d- h- m-r s-p-a- --------------------- Vill du ha mer soppa? 0
Nē, vairāk negribu. Nej,--ag --l-----e -a-m-r. N--- j-- v--- i--- h- m--- N-j- j-g v-l- i-t- h- m-r- -------------------------- Nej, jag vill inte ha mer. 0
Bet vēl saldējumu. M-n -n-----s-till. M-- e- g---- t---- M-n e- g-a-s t-l-. ------------------ Men en glass till. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? H-r----b--- -är-l-n--? H-- d- b--- h-- l----- H-r d- b-t- h-r l-n-e- ---------------------- Har du bott här länge? 0
Nē, tikai mēnesi. Nej---a---e--månad. N--- b--- e- m----- N-j- b-r- e- m-n-d- ------------------- Nej, bara en månad. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. M-- ja- kän-e--r-d-n --c--t folk. M-- j-- k----- r---- m----- f---- M-n j-g k-n-e- r-d-n m-c-e- f-l-. --------------------------------- Men jag känner redan mycket folk. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Å--r -u --- i-o----? Å--- d- h-- i------- Å-e- d- h-m i-o-g-n- -------------------- Åker du hem imorgon? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ne-- först---- v-c-o-l-t-t. N--- f---- m-- v----------- N-j- f-r-t m-t v-c-o-l-t-t- --------------------------- Nej, först mot veckoslutet. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. M-n-j---k--me---il---k------n--å---nd-g. M-- j-- k----- t------- r---- p- s------ M-n j-g k-m-e- t-l-b-k- r-d-n p- s-n-a-. ---------------------------------------- Men jag kommer tillbaka redan på söndag. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Ä--di-----ter ----n-vu--n? Ä- d-- d----- r---- v----- Ä- d-n d-t-e- r-d-n v-x-n- -------------------------- Är din dotter redan vuxen? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N---------r--a-a s--t--- --. N--- h-- ä- b--- s------ å-- N-j- h-n ä- b-r- s-u-t-n å-. ---------------------------- Nej, hon är bara sjutton år. 0
Bet viņai ir jau draugs. M-n-h-n --- r-dan-------k--n. M-- h-- h-- r---- e- p------- M-n h-n h-r r-d-n e- p-j-v-n- ----------------------------- Men hon har redan en pojkvän. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!