Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   be Прыналежныя займеннікі 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [шэсцьдзесят шэсць]

66 [shests’dzesyat shests’]

Прыналежныя займеннікі 1

[Prynalezhnyya zaymennіkі 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
es – mans я---мой я – м-- я – м-й ------- я – мой 0
y- –-m-y y- – m-- y- – m-y -------- ya – moy
Es nevaru atrast savu atslēgu. Я-н- ---х--жу -------к-юч-. Я н- з------- с----- к----- Я н- з-а-о-ж- с-а-г- к-ю-а- --------------------------- Я не знаходжу свайго ключа. 0
Ya--e ----h-dz---s--y----ly--ha. Y- n- z--------- s----- k------- Y- n- z-a-h-d-h- s-a-g- k-y-c-a- -------------------------------- Ya ne znakhodzhu svaygo klyucha.
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. Я не----ход-у---ай-- -іл--а. Я н- з------- с----- б------ Я н- з-а-о-ж- с-а-г- б-л-т-. ---------------------------- Я не знаходжу свайго білета. 0
Ya -----akho-zh- sva-g- --l-ta. Y- n- z--------- s----- b------ Y- n- z-a-h-d-h- s-a-g- b-l-t-. ------------------------------- Ya ne znakhodzhu svaygo bіleta.
tu – tavs т----т--й т- – т--- т- – т-о- --------- ты – твой 0
ty----voy t- – t--- t- – t-o- --------- ty – tvoy
Vai tu atradi savu atslēgu? Т----айш-ў --ой----ч? Т- з------ с--- к---- Т- з-а-ш-ў с-о- к-ю-? --------------------- Ты знайшоў свой ключ? 0
Ty------h-u----y-k---ch? T- z------- s--- k------ T- z-a-s-o- s-o- k-y-c-? ------------------------ Ty znayshou svoy klyuch?
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? Ты-з-а-----св-й б--е-? Т- з------ с--- б----- Т- з-а-ш-ў с-о- б-л-т- ---------------------- Ты знайшоў свой білет? 0
T---n--s--u--vo----let? T- z------- s--- b----- T- z-a-s-o- s-o- b-l-t- ----------------------- Ty znayshou svoy bіlet?
viņš – viņa ё- – --о ё- – я-- ё- – я-о -------- ён – яго 0
en----ago e- – y--- e- – y-g- --------- en – yago
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Т--вед--ш- ----яго-кл--? Т- в------ д-- я-- к---- Т- в-д-е-, д-е я-о к-ю-? ------------------------ Ты ведаеш, дзе яго ключ? 0
T---e-a-sh, dz- -a-- --y---? T- v------- d-- y--- k------ T- v-d-e-h- d-e y-g- k-y-c-? ---------------------------- Ty vedaesh, dze yago klyuch?
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Т- ведаеш, дз- я-о-----т? Т- в------ д-- я-- б----- Т- в-д-е-, д-е я-о б-л-т- ------------------------- Ты ведаеш, дзе яго білет? 0
Ty---da-------- yag- b---t? T- v------- d-- y--- b----- T- v-d-e-h- d-e y-g- b-l-t- --------------------------- Ty vedaesh, dze yago bіlet?
viņa – viņas я-а ---е я-- – я- я-а – я- -------- яна – яе 0
y--a-–----e y--- – y--- y-n- – y-y- ----------- yana – yaye
Viņai ir pazudusi nauda. Я----о-ы пра---і. Я- г---- п------- Я- г-о-ы п-а-а-і- ----------------- Яе грошы прапалі. 0
Yay- gr-s-- pra----. Y--- g----- p------- Y-y- g-o-h- p-a-a-і- -------------------- Yaye groshy prapalі.
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. І--- -рэ-ыт--- ка--к- т-ксама-п---ал-. І я- к-------- к----- т------ п------- І я- к-э-ы-н-я к-р-к- т-к-а-а п-а-а-а- -------------------------------------- І яе крэдытная картка таксама прапала. 0
І -ay- k-e-yt-a-- --r--- ---sa-a prapal-. І y--- k--------- k----- t------ p------- І y-y- k-e-y-n-y- k-r-k- t-k-a-a p-a-a-a- ----------------------------------------- І yaye kredytnaya kartka taksama prapala.
mēs – mūsu м- - н-ш м- – н-- м- – н-ш -------- мы – наш 0
m----n--h m- – n--- m- – n-s- --------- my – nash
Mūsu vectētiņš ir slims. На------у-я хв--ы. Н-- д------ х----- Н-ш д-я-у-я х-о-ы- ------------------ Наш дзядуля хворы. 0
Na---dzya-ul-a khvo--. N--- d-------- k------ N-s- d-y-d-l-a k-v-r-. ---------------------- Nash dzyadulya khvory.
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. На-- -абу-я-з-ар-в--. Н--- б----- з-------- Н-ш- б-б-л- з-а-о-а-. --------------------- Наша бабуля здаровая. 0
Nas-a b-b-ly---d------a. N---- b------ z--------- N-s-a b-b-l-a z-a-o-a-a- ------------------------ Nasha babulya zdarovaya.
jūs – jūsu вы ---аш в- – в-- в- – в-ш -------- вы – ваш 0
v----va-h v- – v--- v- – v-s- --------- vy – vash
Bērni, kur ir jūsu tētis? Дз-ц-, -зе ва--та-а? Д----- д-- в-- т---- Д-е-і- д-е в-ш т-т-? -------------------- Дзеці, дзе ваш тата? 0
D-et--- dz--v-sh---t-? D------ d-- v--- t---- D-e-s-, d-e v-s- t-t-? ---------------------- Dzetsі, dze vash tata?
Bērni, kur ir jūsu mamma? Дз--і- дз---а-а -ама? Д----- д-- в--- м---- Д-е-і- д-е в-ш- м-м-? --------------------- Дзеці, дзе ваша мама? 0
D---sі- -z------- ----? D------ d-- v---- m---- D-e-s-, d-e v-s-a m-m-? ----------------------- Dzetsі, dze vasha mama?

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!