Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   bg Притежателни местоимения 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [шейсет и шест]

66 [sheyset i shest]

Притежателни местоимения 1

[Pritezhatelni mestoimeniya 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
es – mans а- – м-- / ---- - си а- – м-- / с--- / с- а- – м-й / с-о- / с- -------------------- аз – мой / свой / си 0
az----o- - s--y / -i a- – m-- / s--- / s- a- – m-y / s-o- / s- -------------------- az – moy / svoy / si
Es nevaru atrast savu atslēgu. Не -о-------амер- -оя кл-ч-- св-я---ю--/-к-юч- --. Н- м--- д- н----- м-- к--- / с--- к--- / к---- с-- Н- м-г- д- н-м-р- м-я к-ю- / с-о- к-ю- / к-ю-а с-. -------------------------------------------------- Не мога да намеря моя ключ / своя ключ / ключа си. 0
Ne---g- -a n-mery--moy- -l-uc--/--v----klyuc--/ k---c---s-. N- m--- d- n------ m--- k----- / s---- k----- / k------ s-- N- m-g- d- n-m-r-a m-y- k-y-c- / s-o-a k-y-c- / k-y-c-a s-. ----------------------------------------------------------- Ne moga da namerya moya klyuch / svoya klyuch / klyucha si.
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. Н- -о-- -а-нам-р- м----и--т ---воя---л---- --л--а--и. Н- м--- д- н----- м-- б---- / с--- б---- / б----- с-- Н- м-г- д- н-м-р- м-я б-л-т / с-о- б-л-т / б-л-т- с-. ----------------------------------------------------- Не мога да намеря моя билет / своя билет / билета си. 0
N- m----d-----erya---ya-b--et-/ -voy- ----t / --l--a--i. N- m--- d- n------ m--- b---- / s---- b---- / b----- s-- N- m-g- d- n-m-r-a m-y- b-l-t / s-o-a b-l-t / b-l-t- s-. -------------------------------------------------------- Ne moga da namerya moya bilet / svoya bilet / bileta si.
tu – tavs ти-- твой / -во- /--и т- – т--- / с--- / с- т- – т-о- / с-о- / с- --------------------- ти – твой / свой / си 0
t--- t--y-/-sv---/ -i t- – t--- / s--- / s- t- – t-o- / s-o- / s- --------------------- ti – tvoy / svoy / si
Vai tu atradi savu atslēgu? Намер- ли -в-я--л-ч------я--люч-/ кл-ча-с-? Н----- л- т--- к--- / с--- к--- / к---- с-- Н-м-р- л- т-о- к-ю- / с-о- к-ю- / к-ю-а с-? ------------------------------------------- Намери ли твоя ключ / своя ключ / ключа си? 0
Na---- -i----ya --y----/ ------k-y-ch-- k---ch----? N----- l- t---- k----- / s---- k----- / k------ s-- N-m-r- l- t-o-a k-y-c- / s-o-a k-y-c- / k-y-c-a s-? --------------------------------------------------- Nameri li tvoya klyuch / svoya klyuch / klyucha si?
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? Н-ме-и--- ---- --л-т --с--я ----- --биле-а си? Н----- л- т--- б---- / с--- б---- / б----- с-- Н-м-р- л- т-о- б-л-т / с-о- б-л-т / б-л-т- с-? ---------------------------------------------- Намери ли твоя билет / своя билет / билета си? 0
N---ri--i tvoya b-let-- svo----ile- / -ileta-s-? N----- l- t---- b---- / s---- b---- / b----- s-- N-m-r- l- t-o-a b-l-t / s-o-a b-l-t / b-l-t- s-? ------------------------------------------------ Nameri li tvoya bilet / svoya bilet / bileta si?
viņš – viņa той----е-о----му т-- – н---- / м- т-й – н-г-в / м- ---------------- той – негов / му 0
to- ---eg-v-- -u t-- – n---- / m- t-y – n-g-v / m- ---------------- toy – negov / mu
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? З---ш--- к-де е --г-в--т---ю- --к-юч---м-? З---- л- к--- е н------- к--- / к----- м-- З-а-ш л- к-д- е н-г-в-я- к-ю- / к-ю-ъ- м-? ------------------------------------------ Знаеш ли къде е неговият ключ / ключът му? 0
Zn-e-h-l- --d---e neg-vi-a--kl--ch-/ -----h-----? Z----- l- k--- y- n-------- k----- / k------- m-- Z-a-s- l- k-d- y- n-g-v-y-t k-y-c- / k-y-c-y- m-? ------------------------------------------------- Znaesh li kyde ye negoviyat klyuch / klyuchyt mu?
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Зн-еш -----д- - н-г-ви-т б-л-- /-би-етът му? З---- л- к--- е н------- б---- / б------ м-- З-а-ш л- к-д- е н-г-в-я- б-л-т / б-л-т-т м-? -------------------------------------------- Знаеш ли къде е неговият билет / билетът му? 0
Znaes- -i -yde ye n---v--a- -i-e--- b-le----mu? Z----- l- k--- y- n-------- b---- / b------ m-- Z-a-s- l- k-d- y- n-g-v-y-t b-l-t / b-l-t-t m-? ----------------------------------------------- Znaesh li kyde ye negoviyat bilet / biletyt mu?
viņa – viņas т- ---еин / й т- – н--- / й т- – н-и- / й ------------- тя – неин / й 0
t-a – -e-n---y t-- – n--- / y t-a – n-i- / y -------------- tya – nein / y
Viņai ir pazudusi nauda. Н-йните----и /-парите-й -и-н---. Н------ п--- / п----- й г- н---- Н-й-и-е п-р- / п-р-т- й г- н-м-. -------------------------------- Нейните пари / парите й ги няма. 0
N-y-i-- -a---- --rite - gi --ama. N------ p--- / p----- y g- n----- N-y-i-e p-r- / p-r-t- y g- n-a-a- --------------------------------- Neynite pari / parite y gi nyama.
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. Н-йн-та-кредит-а кар-а /---едитна-а - к---а с--о-я-ня-а. Н------ к------- к---- / к--------- й к---- с--- я н---- Н-й-а-а к-е-и-н- к-р-а / к-е-и-н-т- й к-р-а с-щ- я н-м-. -------------------------------------------------------- Нейната кредитна карта / кредитната й карта също я няма. 0
Ney-a-- kreditna -a--a-/--redit-at- ---ar-a sy-hc-o -a -y-m-. N------ k------- k---- / k--------- y k---- s------ y- n----- N-y-a-a k-e-i-n- k-r-a / k-e-i-n-t- y k-r-a s-s-c-o y- n-a-a- ------------------------------------------------------------- Neynata kreditna karta / kreditnata y karta syshcho ya nyama.
mēs – mūsu н-- --наш /-ни н-- – н-- / н- н-е – н-ш / н- -------------- ние – наш / ни 0
n-e-– -a---/-ni n-- – n--- / n- n-e – n-s- / n- --------------- nie – nash / ni
Mūsu vectētiņš ir slims. Н--и-- д-до-----до--и-- б-лен. Н----- д--- / д--- н- е б----- Н-ш-я- д-д- / д-д- н- е б-л-н- ------------------------------ Нашият дядо / дядо ни е болен. 0
Na--iy-t-dyad-----yado ni ye-bo--n. N------- d---- / d---- n- y- b----- N-s-i-a- d-a-o / d-a-o n- y- b-l-n- ----------------------------------- Nashiyat dyado / dyado ni ye bolen.
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. Наш-та ба-а / ба----- е здр--а. Н----- б--- / б--- н- е з------ Н-ш-т- б-б- / б-б- н- е з-р-в-. ------------------------------- Нашата баба / баба ни е здрава. 0
N--ha-a bab--/ bab- n- ye-zdra-a. N------ b--- / b--- n- y- z------ N-s-a-a b-b- / b-b- n- y- z-r-v-. --------------------------------- Nashata baba / baba ni ye zdrava.
jūs – jūsu в-е---в-ш --ви в-- – в-- / в- в-е – в-ш / в- -------------- вие – ваш / ви 0
v---– vas--- vi v-- – v--- / v- v-e – v-s- / v- --------------- vie – vash / vi
Bērni, kur ir jūsu tētis? Д-ц-,--ъ---е в-ш--т-бащ- /---ща --? Д---- к--- е в----- б--- / б--- в-- Д-ц-, к-д- е в-ш-я- б-щ- / б-щ- в-? ----------------------------------- Деца, къде е вашият баща / баща ви? 0
D----- ------- -a--iyat bash-ha / ----ch--vi? D----- k--- y- v------- b------ / b------ v-- D-t-a- k-d- y- v-s-i-a- b-s-c-a / b-s-c-a v-? --------------------------------------------- Detsa, kyde ye vashiyat bashcha / bashcha vi?
Bērni, kur ir jūsu mamma? Де-а---ъ-е ----шат--ма-к--/--айк----? Д---- к--- е в----- м---- / м---- в-- Д-ц-, к-д- е в-ш-т- м-й-а / м-й-а в-? ------------------------------------- Деца, къде е вашата майка / майка ви? 0
D-t--, k-de -- -a---t- ----a / m-yka -i? D----- k--- y- v------ m---- / m---- v-- D-t-a- k-d- y- v-s-a-a m-y-a / m-y-a v-? ---------------------------------------- Detsa, kyde ye vashata mayka / mayka vi?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!