Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   es Pronombres posesivos 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [sesenta y seis]

Pronombres posesivos 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
es – mans yo – -i y- – m- y- – m- ------- yo – mi
Es nevaru atrast savu atslēgu. Yo--- -n-uent-o mi l-ave. Y- n- e-------- m- l----- Y- n- e-c-e-t-o m- l-a-e- ------------------------- Yo no encuentro mi llave.
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. Y- n- en-uen-ro mi-b-lle--. Y- n- e-------- m- b------- Y- n- e-c-e-t-o m- b-l-e-e- --------------------------- Yo no encuentro mi billete.
tu – tavs t--– tu t- – t- t- – t- ------- tú – tu
Vai tu atradi savu atslēgu? ¿-as---c-ntr--- -----a--? ¿--- e--------- t- l----- ¿-a- e-c-n-r-d- t- l-a-e- ------------------------- ¿Has encontrado tu llave?
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? ¿-a- enc-n-r-do--u b-ll---? ¿--- e--------- t- b------- ¿-a- e-c-n-r-d- t- b-l-e-e- --------------------------- ¿Has encontrado tu billete?
viņš – viņa él – -u é- – s- é- – s- ------- él – su
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? ¿----s--ó-----st---- -la-e? ¿----- d---- e--- s- l----- ¿-a-e- d-n-e e-t- s- l-a-e- --------------------------- ¿Sabes dónde está su llave?
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? ¿-a--- --nde est- s- -illete? ¿----- d---- e--- s- b------- ¿-a-e- d-n-e e-t- s- b-l-e-e- ----------------------------- ¿Sabes dónde está su billete?
viņa – viņas e-l- - su e--- – s- e-l- – s- --------- ella – su
Viņai ir pazudusi nauda. Su-d-ne-- ----es-p--e--d-. S- d----- h- d------------ S- d-n-r- h- d-s-p-r-c-d-. -------------------------- Su dinero ha desaparecido.
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. Y -- t--jet- de c-------tambi-n. Y s- t------ d- c------ t------- Y s- t-r-e-a d- c-é-i-o t-m-i-n- -------------------------------- Y su tarjeta de crédito también.
mēs – mūsu n---t-o- --a- –--ues-ro----/--(-) n------- /--- – n--------- /----- n-s-t-o- /-a- – n-e-t-o-s- /-a-s- --------------------------------- nosotros /-as – nuestro(s) /-a(s)
Mūsu vectētiņš ir slims. N--str- a--elo-e--á -nfer-o. N------ a----- e--- e------- N-e-t-o a-u-l- e-t- e-f-r-o- ---------------------------- Nuestro abuelo está enfermo.
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. Nue-tra ----l- ---á --en. N------ a----- e--- b---- N-e-t-a a-u-l- e-t- b-e-. ------------------------- Nuestra abuela está bien.
jūs – jūsu v-sotr-- --a--–---e---o(-)-/----) v------- /--- – v--------- /----- v-s-t-o- /-a- – v-e-t-o-s- /-a-s- --------------------------------- vosotros /-as – vuestro(s) /-a(s)
Bērni, kur ir jūsu tētis? Ni---, ¿dó----e-tá -u-st-o ----? N----- ¿----- e--- v------ p---- N-ñ-s- ¿-ó-d- e-t- v-e-t-o p-p-? -------------------------------- Niños, ¿dónde está vuestro papá?
Bērni, kur ir jūsu mamma? Niñ-s---d-nd- -s-----est-- -a--? N----- ¿----- e--- v------ m---- N-ñ-s- ¿-ó-d- e-t- v-e-t-a m-m-? -------------------------------- Niños, ¿dónde está vuestra mamá?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!