Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   hr Posvojne zamjenice

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [šezdeset i šest]

Posvojne zamjenice

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
es – mans ja - m------oja /-m--e j- – m-- / m--- / m--- j- – m-j / m-j- / m-j- ---------------------- ja – moj / moja / moje 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. N- -o-u--a-- -oj ključ. N- m--- n--- m-- k----- N- m-g- n-ć- m-j k-j-č- ----------------------- Ne mogu naći moj ključ. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. N- m--u--a-- -o-u-putn- k--tu. N- m--- n--- m--- p---- k----- N- m-g- n-ć- m-j- p-t-u k-r-u- ------------------------------ Ne mogu naći moju putnu kartu. 0
tu – tavs t- - tv-j----v--a-------e t- – t--- / t---- / t---- t- – t-o- / t-o-a / t-o-e ------------------------- ti – tvoj / tvoja / tvoje 0
Vai tu atradi savu atslēgu? Jesi-li-naša----o----j-č? J--- l- n---- t--- k----- J-s- l- n-š-o t-o- k-j-č- ------------------------- Jesi li našao tvoj ključ? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? Je-i l--na-a---v--u-p--n- -----? J--- l- n---- t---- p---- k----- J-s- l- n-š-o t-o-u p-t-u k-r-u- -------------------------------- Jesi li našao tvoju putnu kartu? 0
viņš – viņa on – -----v - -j---va -----go-o o- – n----- / n------ / n------ o- – n-e-o- / n-e-o-a / n-e-o-o ------------------------------- on – njegov / njegova / njegovo 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Z-a- l- g-je j- -j-gov -l-uč? Z--- l- g--- j- n----- k----- Z-a- l- g-j- j- n-e-o- k-j-č- ----------------------------- Znaš li gdje je njegov ključ? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Zna- ---g-j- ---nj-gov---ut-a-----a? Z--- l- g--- j- n------ p---- k----- Z-a- l- g-j- j- n-e-o-a p-t-a k-r-a- ------------------------------------ Znaš li gdje je njegova putna karta? 0
viņa – viņas on- –-n-en -----n- /---e-o o-- – n--- / n---- / n---- o-a – n-e- / n-e-a / n-e-o -------------------------- ona – njen / njena / njeno 0
Viņai ir pazudusi nauda. N-en no--- ---n--t--. N--- n---- j- n------ N-e- n-v-c j- n-s-a-. --------------------- Njen novac je nestao. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. Njena---ed---a-kart--a-j------đ-r n-s----. N---- k------- k------ j- t------ n------- N-e-a k-e-i-n- k-r-i-a j- t-k-đ-r n-s-a-a- ------------------------------------------ Njena kreditna kartica je također nestala. 0
mēs – mūsu mi-- naš-- --------aše m- – n-- / n--- / n--- m- – n-š / n-š- / n-š- ---------------------- mi – naš / naša / naše 0
Mūsu vectētiņš ir slims. N-š-dj-d je-b-l-sta-. N-- d--- j- b-------- N-š d-e- j- b-l-s-a-. --------------------- Naš djed je bolestan. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. Na-- --ka--e --r--a. N--- b--- j- z------ N-š- b-k- j- z-r-v-. -------------------- Naša baka je zdrava. 0
jūs – jūsu v-----a--/--a---- vaše v- – v-- / v--- / v--- v- – v-š / v-š- / v-š- ---------------------- vi – vaš / vaša / vaše 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? Dj-co- gdje-j----š--a-a? D----- g--- j- v-- t---- D-e-o- g-j- j- v-š t-t-? ------------------------ Djeco, gdje je vaš tata? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? D--c-- gd---je vaša--am-? D----- g--- j- v--- m---- D-e-o- g-j- j- v-š- m-m-? ------------------------- Djeco, gdje je vaša mama? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!