Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   lt Savybiniai įvardžiai 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [šešiasdešimt šeši]

Savybiniai įvardžiai 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
es – mans aš — -ano a- — m--- a- — m-n- --------- aš — mano 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. (A-- --randu s-vo -a-t-. (--- n------ s--- r----- (-š- n-r-n-u s-v- r-k-o- ------------------------ (Aš) nerandu savo rakto. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. (A-) --r---u -a-- -i-----. (--- n------ s--- b------- (-š- n-r-n-u s-v- b-l-e-o- -------------------------- (Aš) nerandu savo bilieto. 0
tu – tavs tu —----o t- — t--- t- — t-v- --------- tu — tavo 0
Vai tu atradi savu atslēgu? A----da- s-v- -aktą? A- r---- s--- r----- A- r-d-i s-v- r-k-ą- -------------------- Ar radai savo raktą? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? Ar --dai s--- bi-ie--? A- r---- s--- b------- A- r-d-i s-v- b-l-e-ą- ---------------------- Ar radai savo bilietą? 0
viņš – viņa j-----jo j-- — j- j-s — j- -------- jis — jo 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Ar-ž-na---k-r---ra---o-r-k---? A- ž----- k-- (---- j- r------ A- ž-n-i- k-r (-r-) j- r-k-a-? ------------------------------ Ar žinai, kur (yra) jo raktas? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Ar--in-i---u---------------et-s? A- ž----- k-- (---- j- b-------- A- ž-n-i- k-r (-r-) j- b-l-e-a-? -------------------------------- Ar žinai, kur (yra) jo bilietas? 0
viņa – viņas j- — jos j- — j-- j- — j-s -------- ji — jos 0
Viņai ir pazudusi nauda. J-s-p--i--- d-ngo. J-- p------ d----- J-s p-n-g-i d-n-o- ------------------ Jos pinigai dingo. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. Jos --e--tinė-korte------p-pat -i-g-. J-- k-------- k------ t--- p-- d----- J-s k-e-i-i-ė k-r-e-ė t-i- p-t d-n-o- ------------------------------------- Jos kreditinė kortelė taip pat dingo. 0
mēs – mūsu m-s-- -ūsų m-- — m--- m-s — m-s- ---------- mes — mūsų 0
Mūsu vectētiņš ir slims. M----se-e----se-ga. M--- s------ s----- M-s- s-n-l-s s-r-a- ------------------- Mūsų senelis serga. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. M-s- -e-el---v-ik-. M--- s----- s------ M-s- s-n-l- s-e-k-. ------------------- Mūsų senelė sveika. 0
jūs – jūsu jū--—---sų j-- — j--- j-s — j-s- ---------- jūs — jūsų 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? V---ai- -ur --sų --vas? V------ k-- j--- t----- V-i-a-, k-r j-s- t-v-s- ----------------------- Vaikai, kur jūsų tėvas? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? V--k--,---- jūsų-m-m-? V------ k-- j--- m---- V-i-a-, k-r j-s- m-m-? ---------------------- Vaikai, kur jūsų mama? 0

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!