Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   pt Determinantes possessivos 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [sessenta e seis]

Determinantes possessivos 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
es – mans eu – m-- / m---a eu – meu / minha 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. Eu n-- e------- a m---- c----. Eu não encontro a minha chave. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. Eu n-- e------- o m-- b------. Eu não encontro o meu bilhete. 0
tu – tavs tu – t-- / t-a tu – teu / tua 0
Vai tu atradi savu atslēgu? En--------- a t-- c----? Encontraste a tua chave? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? En--------- o t-- b------? Encontraste o teu bilhete? 0
viņš – viņa el- – d--e ele – dele 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Sa--- o--- é q-- e--- a c---- d---? Sabes onde é que está a chave dele? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Sa--- o--- é q-- e--- o b------ d---? Sabes onde é que está o bilhete dele? 0
viņa – viņas el- – d--a ela – dela 0
Viņai ir pazudusi nauda. O d------- d--- d----------. O dinheiro dela desapareceu. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. E o c----- d- c------ d--- t----- d----------. E o cartão de crédito dela também desapareceu. 0
mēs – mūsu nó- – n---- / n---a nós – nosso / nossa 0
Mūsu vectētiņš ir slims. O n---- a-- e--- d-----. O nosso avô está doente. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. A n---- a-- e--- b-- d- s----. A nossa avó está bem de saúde. 0
jūs – jūsu vó- – v---- / v---a vós – vosso / vossa 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? Me------ o--- é q-- e--- o v---- p--? Meninos, onde é que está o vosso pai? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? Me------ o--- é q-- e--- a v---- m--? Meninos, onde é que está a vossa mãe? 0

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!