Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   es Pronombres posesivos 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sesenta y siete]

Pronombres posesivos 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
brilles l---g---s l-- g---- l-s g-f-s --------- las gafas
Viņš aizmirsa savas brilles. (É-)-ha---v--------s-ga-as. (--- h- o------- s-- g----- (-l- h- o-v-d-d- s-s g-f-s- --------------------------- (Él) ha olvidado sus gafas.
Kur tad ir viņa brilles? ¿-ó--- es-án s-s --f--? ¿----- e---- s-- g----- ¿-ó-d- e-t-n s-s g-f-s- ----------------------- ¿Dónde están sus gafas?
pulkstenis el r-loj e- r---- e- r-l-j -------- el reloj
Viņa pulkstenis ir sabojājies. S---el-j----á -st--pea-o. S- r---- e--- e---------- S- r-l-j e-t- e-t-o-e-d-. ------------------------- Su reloj está estropeado.
Pulkstenis karājas pie sienas. El--e--j --tá-c--g-d--en--a ---ed. E- r---- e--- c------ e- l- p----- E- r-l-j e-t- c-l-a-o e- l- p-r-d- ---------------------------------- El reloj está colgado en la pared.
pase e--p-s-p-rte e- p-------- e- p-s-p-r-e ------------ el pasaporte
Viņš ir pazaudējis savu pasi. H- p-r-i---su-pas-po-t-. H- p------ s- p--------- H- p-r-i-o s- p-s-p-r-e- ------------------------ Ha perdido su pasaporte.
Kur tad ir viņa pase? ¿-ó----es-á--u-p----orte? ¿----- e--- s- p--------- ¿-ó-d- e-t- s- p-s-p-r-e- ------------------------- ¿Dónde está su pasaporte?
viņi – viņu ell-s---a- --su e---- /--- – s- e-l-s /-a- – s- --------------- ellos /-as – su
Bērni nevar atrast savus vecākus. L-s -i--s -o e---entr-- a --s pa--es. L-- n---- n- e--------- a s-- p------ L-s n-ñ-s n- e-c-e-t-a- a s-s p-d-e-. ------------------------------------- Los niños no encuentran a sus padres.
Bet tur jau nāk viņu vecāki. ¡-e-o ----v-enen --s -a-re-! ¡---- a-- v----- s-- p------ ¡-e-o a-í v-e-e- s-s p-d-e-! ---------------------------- ¡Pero ahí vienen sus padres!
Jūs – Jūsu u--e--– su u---- – s- u-t-d – s- ---------- usted – su
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? ¿C-mo f---s- --a-e,-s-ño---ol-ner-? ¿---- f-- s- v----- s---- M-------- ¿-ó-o f-e s- v-a-e- s-ñ-r M-l-n-r-? ----------------------------------- ¿Cómo fue su viaje, señor Molinero?
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? ¿D---- -s---s- m-je---se--r Mo------? ¿----- e--- s- m----- s---- M-------- ¿-ó-d- e-t- s- m-j-r- s-ñ-r M-l-n-r-? ------------------------------------- ¿Dónde está su mujer, señor Molinero?
Jūs – Jūsu usted-- -u u---- – s- u-t-d – s- ---------- usted – su
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? ¿C--o h- ---o-s- v----,----or- -err---? ¿---- h- s--- s- v----- s----- H------- ¿-ó-o h- s-d- s- v-a-e- s-ñ-r- H-r-e-o- --------------------------------------- ¿Cómo ha sido su viaje, señora Herrero?
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? ¿D-n-e e-t- -u -ar--o,---ñor- --rre--? ¿----- e--- s- m------ s----- H------- ¿-ó-d- e-t- s- m-r-d-, s-ñ-r- H-r-e-o- -------------------------------------- ¿Dónde está su marido, señora Herrero?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!