Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   et Omastavad asesõnad 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [kuuskümmend seitse]

Omastavad asesõnad 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
brilles p-i---d p------ p-i-l-d ------- prillid 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Ta-u-u-ta- o-a-pr--lid. T- u------ o-- p------- T- u-u-t-s o-a p-i-l-d- ----------------------- Ta unustas oma prillid. 0
Kur tad ir viņa brilles? K--u t--siis-oma---ill-d---tti-? K--- t- s--- o-- p------ j------ K-h- t- s-i- o-a p-i-l-d j-t-i-? -------------------------------- Kuhu ta siis oma prillid jättis? 0
pulkstenis ke-l k--- k-l- ---- kell 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. T- -e-l on -a---. T- k--- o- k----- T- k-l- o- k-t-i- ----------------- Ta kell on katki. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Ke-l-r-p-b---in-l. K--- r---- s------ K-l- r-p-b s-i-a-. ------------------ Kell ripub seinal. 0
pase p-ss p--- p-s- ---- pass 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. T- ----as enda--assi. T- k----- e--- p----- T- k-o-a- e-d- p-s-i- --------------------- Ta kaotas enda passi. 0
Kur tad ir viņa pase? K----t- s-i- -nda------ --t---? K--- t- s--- e--- p---- j------ K-h- t- s-i- e-d- p-s-i j-t-i-? ------------------------------- Kuhu ta siis enda passi jättis? 0
viņi – viņu n-- - nende n-- – n---- n-d – n-n-e ----------- nad – nende 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. N-ed--a---- ei--eia endi v--e----. N--- l----- e- l--- e--- v-------- N-e- l-p-e- e- l-i- e-d- v-n-m-i-. ---------------------------------- Need lapsed ei leia endi vanemaid. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Ag--s------en-- ------d--u-e--dk-! A-- s---- n---- v------ t--------- A-a s-a-t n-n-e v-n-m-d t-l-v-d-i- ---------------------------------- Aga sealt nende vanemad tulevadki! 0
Jūs – Jūsu T-ie-- -e-e T--- – t--- T-i- – t-i- ----------- Teie – teie 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? K--da- t-i- -e---oli--h---- ---l--? K----- t--- r--- o--- h---- M------ K-i-a- t-i- r-i- o-i- h-r-a M-l-e-? ----------------------------------- Kuidas teie reis oli, härra Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Kus ----e----a--e- hä--a M---e-? K-- o- t--- n----- h---- M------ K-s o- t-i- n-i-e- h-r-a M-l-e-? -------------------------------- Kus on teie naine, härra Müller? 0
Jūs – Jūsu T-i- --te-e T--- – t--- T-i- – t-i- ----------- Teie – teie 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? K------t--e -------i- ----a--chmi-t? K----- t--- r--- o--- p---- S------- K-i-a- t-i- r-i- o-i- p-o-a S-h-i-t- ------------------------------------ Kuidas teie reis oli, proua Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? K---o--t-i- m---,--ro-a -c-m--t? K-- o- t--- m---- p---- S------- K-s o- t-i- m-e-, p-o-a S-h-i-t- -------------------------------- Kus on teie mees, proua Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!