Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   hu Birtokos névmások 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [hatvanhét]

Birtokos névmások 2

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
brilles a s------g a szemüveg 0
Viņš aizmirsa savas brilles. El---------- a s---------. Elfelejtette a szemüvegét. 0
Kur tad ir viņa brilles? Ho- v-- h-- a s--------? Hol van hát a szemüvege? 0
   
pulkstenis az ó-a az óra 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Az ó---- e--------. Az órája elromlott. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Az ó-- a f---- v--. Az óra a falon van. 0
   
pase az ú-----l az útlevél 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. El---------- a- ú--------. Elveszítette az útlevelét. 0
Kur tad ir viņa pase? Ho- v-- h-- a- ő ú-------? Hol van hát az ő útlevele? 0
   
viņi – viņu ők – ö--k ők – övék 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. A g------- n-- t----- m--------- a s--------. A gyerekek nem tudják megtalálni a szüleiket. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. De o-- j----- m-- a s------! De ott jönnek már a szüleik! 0
   
Jūs – Jūsu Ön – Ö-é Ön – Öné 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Mi---- v--- a- ú---- M----- ú-? Milyen volt az útja, Müller úr? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Ho- v-- a f-------- M----- ú-? Hol van a felesége, Müller úr? 0
   
Jūs – Jūsu Ön – Ö-é Ön – Öné 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Mi---- v--- a- u------ S------ a------? Milyen volt az utazás, Schmidt asszony? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Ho- v-- a f----- S------ a------? Hol van a férje, Schmidt asszony? 0
   

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!