Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   mk Присвојни заменки 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [шеесет и седум]

67 [shyeyesyet i syedoom]

Присвојни заменки 2

[Prisvoјni zamyenki 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
brilles оч-ла о---- о-и-а ----- очила 0
ochi-a o----- o-h-l- ------ ochila
Viņš aizmirsa savas brilles. Тој--- з-бо---- своите -ч-ла. Т-- г- з------- с----- о----- Т-ј г- з-б-р-в- с-о-т- о-и-а- ----------------------------- Тој ги заборави своите очила. 0
T-- g-i--abo-avi svoi-ye-o-h-l-. T-- g-- z------- s------ o------ T-ј g-i z-b-r-v- s-o-t-e o-h-l-. -------------------------------- Toј gui zaboravi svoitye ochila.
Kur tad ir viņa brilles? К-д---е --г--и-е ---л-? К--- с- н------- о----- К-д- с- н-г-в-т- о-и-а- ----------------------- Каде се неговите очила? 0
K--y----e n-e--ovit-e o-hi--? K---- s-- n---------- o------ K-d-e s-e n-e-u-v-t-e o-h-l-? ----------------------------- Kadye sye nyeguovitye ochila?
pulkstenis ча----ик ч------- ч-с-в-и- -------- часовник 0
chasovn-k c-------- c-a-o-n-k --------- chasovnik
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Не-ов-о- ч---в----- р-си--н. Н------- ч------- е р------- Н-г-в-о- ч-с-в-и- е р-с-п-н- ---------------------------- Неговиот часовник е расипан. 0
Ny---ov--------o-nik ye-----pa-. N--------- c-------- y- r------- N-e-u-v-o- c-a-o-n-k y- r-s-p-n- -------------------------------- Nyeguoviot chasovnik ye rasipan.
Pulkstenis karājas pie sienas. Ч-со-ни--- е -а-ачен-на-ѕ-до-. Ч--------- е з------ н- ѕ----- Ч-с-в-и-о- е з-к-ч-н н- ѕ-д-т- ------------------------------ Часовникот е закачен на ѕидот. 0
C--so-nik-t--- -a--c---n-n- ----o-. C---------- y- z-------- n- d------ C-a-o-n-k-t y- z-k-c-y-n n- d-i-o-. ----------------------------------- Chasovnikot ye zakachyen na dzidot.
pase п-с-ш п---- п-с-ш ----- пасош 0
p--o-h p----- p-s-s- ------ pasosh
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Т-ј-----агуби --о-от-----ш. Т-- г- з----- с----- п----- Т-ј г- з-г-б- с-о-о- п-с-ш- --------------------------- Тој го загуби својот пасош. 0
T-- -u- -a-uoob---vo-ot--as--h. T-- g-- z------- s----- p------ T-ј g-o z-g-o-b- s-o-o- p-s-s-. ------------------------------- Toј guo zaguoobi svoјot pasosh.
Kur tad ir viņa pase? Каде-е -ег--иот пасош? К--- е н------- п----- К-д- е н-г-в-о- п-с-ш- ---------------------- Каде е неговиот пасош? 0
K-d----e ---gu-vio--p-s--h? K---- y- n--------- p------ K-d-e y- n-e-u-v-o- p-s-s-? --------------------------- Kadye ye nyeguoviot pasosh?
viņi – viņu т-е ---и-ен т-- – н---- т-е – н-в-н ----------- тие – нивен 0
tiy--–--i-yen t--- – n----- t-y- – n-v-e- ------------- tiye – nivyen
Bērni nevar atrast savus vecākus. Децат- н- мо--т--а-г--н-јд-т свои----о-ит-ли. Д----- н- м---- д- г- н----- с----- р-------- Д-ц-т- н- м-ж-т д- г- н-ј-а- с-о-т- р-д-т-л-. --------------------------------------------- Децата не можат да ги најдат своите родители. 0
D-e--at- n-e moʐa- -a gui --јda--sv-it-e r--------. D------- n-- m---- d- g-- n----- s------ r--------- D-e-z-t- n-e m-ʐ-t d- g-i n-ј-a- s-o-t-e r-d-t-e-i- --------------------------------------------------- Dyetzata nye moʐat da gui naјdat svoitye rodityeli.
Bet tur jau nāk viņu vecāki. А-а---е -и ---ѓ-а--н----те-р-д-те-и! А-- е-- г- д------ н------ р-------- А-а е-е г- д-а-а-т н-в-и-е р-д-т-л-! ------------------------------------ Ама еве ги доаѓаат нивните родители! 0
A-a--evy---u- -o-ѓ-at-ni--i--e--odit----! A-- y---- g-- d------ n------- r--------- A-a y-v-e g-i d-a-a-t n-v-i-y- r-d-t-e-i- ----------------------------------------- Ama yevye gui doaѓaat nivnitye rodityeli!
Jūs – Jūsu Вие --Ваш В-- – В-- В-е – В-ш --------- Вие – Ваш 0
Vi-e-- -ash V--- – V--- V-y- – V-s- ----------- Viye – Vash
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? К-к---бе-- Ва-е-о па-у-а-е--г-сп---------е-? К---- б--- В----- п-------- г-------- М----- К-к-о б-ш- В-ш-т- п-т-в-њ-, г-с-о-и-е М-л-р- -------------------------------------------- Какво беше Вашето патување, господине Милер? 0
K--vo----s--e-Vashy-t---ato-va-ye, -u--podi-y----ly--? K---- b------ V------- p---------- g---------- M------ K-k-o b-e-h-e V-s-y-t- p-t-o-a-y-, g-o-p-d-n-e M-l-e-? ------------------------------------------------------ Kakvo byeshye Vashyeto patoovaњye, guospodinye Milyer?
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? К-де е Ваш-та--опр--а, г--подин--Ми-е-? К--- е В----- с------- г-------- М----- К-д- е В-ш-т- с-п-у-а- г-с-о-и-е М-л-р- --------------------------------------- Каде е Вашата сопруга, господине Милер? 0
Kad-- ye V-----a--op---g--,--u-s---i--- --l--r? K---- y- V------ s--------- g---------- M------ K-d-e y- V-s-a-a s-p-o-g-a- g-o-p-d-n-e M-l-e-? ----------------------------------------------- Kadye ye Vashata soproogua, guospodinye Milyer?
Jūs – Jūsu Вие –--аш В-- – В-- В-е – В-ш --------- Вие – Ваш 0
V--e-- -a-h V--- – V--- V-y- – V-s- ----------- Viye – Vash
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Как-о -е-е-----т- --тув---- -о-поѓ--Ш-и-? К---- б--- В----- п-------- г------ Ш---- К-к-о б-ш- В-ш-т- п-т-в-њ-, г-с-о-о Ш-и-? ----------------------------------------- Какво беше Вашето патување, госпоѓо Шмит? 0
Kak----y-s-y--Va-h-et--p--o--a--e---u-sp--o----i-? K---- b------ V------- p---------- g------- S----- K-k-o b-e-h-e V-s-y-t- p-t-o-a-y-, g-o-p-ѓ- S-m-t- -------------------------------------------------- Kakvo byeshye Vashyeto patoovaњye, guospoѓo Shmit?
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? К--е-е -а-и-- --пру-,----п-----ми-? К--- е В----- с------ г------ Ш---- К-д- е В-ш-о- с-п-у-, г-с-о-о Ш-и-? ----------------------------------- Каде е Вашиот сопруг, госпоѓо Шмит? 0
K-dy--ye V---io- -o----gu--guo---ѓo S-mit? K---- y- V------ s-------- g------- S----- K-d-e y- V-s-i-t s-p-o-g-, g-o-p-ѓ- S-m-t- ------------------------------------------ Kadye ye Vashiot soproogu, guospoѓo Shmit?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!