Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   tr İyelik zamiri 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [altmışyedi]

İyelik zamiri 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
brilles gö--ük g----- g-z-ü- ------ gözlük 0
Viņš aizmirsa savas brilles. O-(-r-e-) g-zl--ün- u--t-u. O (------ g-------- u------ O (-r-e-) g-z-ü-ü-ü u-u-t-. --------------------------- O (erkek) gözlüğünü unuttu. 0
Kur tad ir viņa brilles? O------zl--ü (-r-e---n-r-de? O--- g------ (------ n------ O-u- g-z-ü-ü (-r-e-) n-r-d-? ---------------------------- Onun gözlüğü (erkek) nerede? 0
pulkstenis s--t s--- s-a- ---- saat 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. O--- -e--ek)---ati bo--k. O--- (------ s---- b----- O-u- (-r-e-) s-a-i b-z-k- ------------------------- Onun (erkek) saati bozuk. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. S--t--u-ar---ası--. S--- d------ a----- S-a- d-v-r-a a-ı-ı- ------------------- Saat duvarda asılı. 0
pase p--a-o-t p------- p-s-p-r- -------- pasaport 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. O-(---ek- pa-a--rt-n- -ay--tti. O (------ p---------- k-------- O (-r-e-) p-s-p-r-u-u k-y-e-t-. ------------------------------- O (erkek) pasaportunu kaybetti. 0
Kur tad ir viņa pase? Onu--(e--ek)-p-sa-o-t- ---e-e? O--- (------ p-------- n------ O-u- (-r-e-) p-s-p-r-u n-r-d-? ------------------------------ Onun (erkek) pasaportu nerede? 0
viņi – viņu onl-r - --zl-r o---- – s----- o-l-r – s-z-e- -------------- onlar – sizler 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Çocuk--r-eb-v---ler--i-bula--yor-a-. Ç------- e------------ b------------ Ç-c-k-a- e-e-e-n-e-i-i b-l-m-y-r-a-. ------------------------------------ Çocuklar ebeveynlerini bulamıyorlar. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. A----be-e-nler---eli-or --! A-- e---------- g------ y-- A-a e-e-e-n-e-i g-l-y-r y-! --------------------------- Ama ebeveynleri geliyor ya! 0
Jūs – Jūsu Siz-- -----r S-- – s----- S-z – s-z-e- ------------ Siz – sizler 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? S--a--t---z-nasıl-ı- --- -ü---? S---------- n------- B-- M----- S-y-h-t-n-z n-s-l-ı- B-y M-l-r- ------------------------------- Seyahatiniz nasıldı, Bay Müler? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? H--ım-nız-n--e----Ba- Mül---? H-------- n------ B-- M------ H-n-m-n-z n-r-d-, B-y M-l-e-? ----------------------------- Hanımınız nerede, Bay Müller? 0
Jūs – Jūsu S-z----i-l-r S-- – s----- S-z – s-z-e- ------------ Siz – sizler 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? S-yaha-i-i- -ası---,--ayan Sc---dt? S---------- n------- B---- S------- S-y-h-t-n-z n-s-l-ı- B-y-n S-h-i-t- ----------------------------------- Seyahatiniz nasıldı, Bayan Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? E----z-nere-e----ya--S-h---t? E----- n------ B---- S------- E-i-i- n-r-d-, B-y-n S-h-i-t- ----------------------------- Eşiniz nerede, Bayan Schmidt? 0

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!