Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   uk Присвійні займенники 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [шістдесят сім]

67 [shistdesyat sim]

Присвійні займенники 2

[Prysviy̆ni zay̆mennyky 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
brilles О--л-ри О------ О-у-я-и ------- Окуляри 0
O-ulya-y O------- O-u-y-r- -------- Okulyary
Viņš aizmirsa savas brilles. В---за--в-св-ї--к--я--. В-- з---- с--- о------- В-н з-б-в с-о- о-у-я-и- ----------------------- Він забув свої окуляри. 0
V-n--a-u--s--ï o--lya--. V-- z---- s---- o-------- V-n z-b-v s-o-̈ o-u-y-r-. ------------------------- Vin zabuv svoï okulyary.
Kur tad ir viņa brilles? Де-ж й--о -куляр-? Д- ж й--- о------- Д- ж й-г- о-у-я-и- ------------------ Де ж його окуляри? 0
D---h-y̆oho -k-l---y? D- z- y---- o-------- D- z- y-o-o o-u-y-r-? --------------------- De zh y̆oho okulyary?
pulkstenis Г----ник Г------- Г-д-н-и- -------- Годинник 0
Hodynnyk H------- H-d-n-y- -------- Hodynnyk
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Йог- -одинн-к п-п-ути-. Й--- г------- п-------- Й-г- г-д-н-и- п-п-у-и-. ----------------------- Його годинник попсутий. 0
Y--h- ----n-y- -ops-t-y̆. Y---- h------- p--------- Y-o-o h-d-n-y- p-p-u-y-̆- ------------------------- Y̆oho hodynnyk popsutyy̆.
Pulkstenis karājas pie sienas. Г-дин----виси-ь -а -тіні. Г------- в----- н- с----- Г-д-н-и- в-с-т- н- с-і-і- ------------------------- Годинник висить на стіні. 0
H-d----k -ys-tʹ-n- st-n-. H------- v----- n- s----- H-d-n-y- v-s-t- n- s-i-i- ------------------------- Hodynnyk vysytʹ na stini.
pase П--п--т П------ П-с-о-т ------- Паспорт 0
Pa--ort P------ P-s-o-t ------- Pasport
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Він-заг-б-в-с-ій -ас---т. В-- з------ с--- п------- В-н з-г-б-в с-і- п-с-о-т- ------------------------- Він загубив свій паспорт. 0
Vin--a---yv--v--̆--as--rt. V-- z------ s---- p------- V-n z-h-b-v s-i-̆ p-s-o-t- -------------------------- Vin zahubyv sviy̆ pasport.
Kur tad ir viņa pase? Де-ж---г- п-сп---? Д- ж й--- п------- Д- ж й-г- п-с-о-т- ------------------ Де ж його паспорт? 0
D- z----oh- ---port? D- z- y---- p------- D- z- y-o-o p-s-o-t- -------------------- De zh y̆oho pasport?
viņi – viņu в--- ---х в--- – ї- в-н- – ї- --------- вони – їх 0
v--y------h v--- – i--- v-n- – i-k- ----------- vony – ïkh
Bērni nevar atrast savus vecākus. Діти н--м--у----н-й-- -в-їх----ь---. Д--- н- м----- з----- с---- б------- Д-т- н- м-ж-т- з-а-т- с-о-х б-т-к-в- ------------------------------------ Діти не можуть знайти своїх батьків. 0
D-t--ne--oz---ʹ zn--̆ty-s-o--kh --tʹ-iv. D--- n- m------ z------ s------ b------- D-t- n- m-z-u-ʹ z-a-̆-y s-o-̈-h b-t-k-v- ---------------------------------------- Dity ne mozhutʹ znay̆ty svoïkh batʹkiv.
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Але --ос---дут--ї---а-ьки! А-- ж о-- й---- ї- б------ А-е ж о-ь й-у-ь ї- б-т-к-! -------------------------- Але ж ось йдуть їх батьки! 0
A-- -h-os------t--ïk- -atʹky! A-- z- o-- y----- i--- b------ A-e z- o-ʹ y-d-t- i-k- b-t-k-! ------------------------------ Ale zh osʹ y̆dutʹ ïkh batʹky!
Jūs – Jūsu В----В-ш В- – В-- В- – В-ш -------- Ви – Ваш 0
Vy - V--h V- – V--- V- – V-s- --------- Vy – Vash
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Як-ва-а-п--оро-,---н- Мюл---? Я- в--- п------- п--- М------ Я- в-ш- п-д-р-ж- п-н- М-л-е-? ----------------------------- Як ваша подорож, пане Мюллер? 0
Y---va--a--odor-z-- -an- -yu--er? Y-- v---- p-------- p--- M------- Y-k v-s-a p-d-r-z-, p-n- M-u-l-r- --------------------------------- Yak vasha podorozh, pane Myuller?
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Д--ва-а др-ж--а- па-е -юл-е-? Д- в--- д------- п--- М------ Д- в-ш- д-у-и-а- п-н- М-л-е-? ----------------------------- Де ваша дружина, пане Мюллер? 0
D--va-ha-d-uz-y----pa-e --u--er? D- v---- d-------- p--- M------- D- v-s-a d-u-h-n-, p-n- M-u-l-r- -------------------------------- De vasha druzhyna, pane Myuller?
Jūs – Jūsu В--- в--а В- – в--- В- – в-ш- --------- Ви – ваша 0
V--–---sha V- – v---- V- – v-s-a ---------- Vy – vasha
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Я- ваша по--р-ж п-ні-Шм---? Я- в--- п------ п--- Ш----- Я- в-ш- п-д-р-ж п-н- Ш-і-т- --------------------------- Як ваша подорож пані Шмідт? 0
Y-- v--h- -o-or--h -an---hmid-? Y-- v---- p------- p--- S------ Y-k v-s-a p-d-r-z- p-n- S-m-d-? ------------------------------- Yak vasha podorozh pani Shmidt?
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Де В-ш ---о-------ні----д-? Д- В-- ч------- п--- Ш----- Д- В-ш ч-л-в-к- п-н- Ш-і-т- --------------------------- Де Ваш чоловік, пані Шмідт? 0
De V------o-o--k, p-----hm--t? D- V--- c-------- p--- S------ D- V-s- c-o-o-i-, p-n- S-m-d-? ------------------------------ De Vash cholovik, pani Shmidt?

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!