Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   bg желая, бих желал, искам, бих искал нещо

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [седемдесет]

70 [sedemdeset]

желая, бих желал, искам, бих искал нещо

[zhelaya, bikh zhelal, iskam, bikh iskal neshcho]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ис--те-л--д--пу-ите? И----- л- д- п------ И-к-т- л- д- п-ш-т-? -------------------- Искате ли да пушите? 0
I---t- ----- pus---e? I----- l- d- p------- I-k-t- l- d- p-s-i-e- --------------------- Iskate li da pushite?
Vai Jūs vēlaties dejot? Ис-а-- -и-д- т---у----? И----- л- д- т--------- И-к-т- л- д- т-н-у-а-е- ----------------------- Искате ли да танцувате? 0
Is-ate li -----n-su-a-e? I----- l- d- t---------- I-k-t- l- d- t-n-s-v-t-? ------------------------ Iskate li da tantsuvate?
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Иск--- ли-д- -е ---х-дите? И----- л- д- с- р--------- И-к-т- л- д- с- р-з-о-и-е- -------------------------- Искате ли да се разходите? 0
I-ka-- ---da se---zk-o---e? I----- l- d- s- r---------- I-k-t- l- d- s- r-z-h-d-t-? --------------------------- Iskate li da se razkhodite?
Es vēlos smēķēt. Ис-а- -- пу--. И---- д- п---- И-к-м д- п-ш-. -------------- Искам да пуша. 0
Is-am-d- p-sh-. I---- d- p----- I-k-m d- p-s-a- --------------- Iskam da pusha.
Vai tu vēlies cigareti? Иска-е -и--иг-р-? И----- л- ц------ И-к-т- л- ц-г-р-? ----------------- Искате ли цигара? 0
Is---- l- -s-----? I----- l- t------- I-k-t- l- t-i-a-a- ------------------ Iskate li tsigara?
Viņš vēlas piesmēķēt. Т----с---о--н--. Т-- и--- о------ Т-й и-к- о-ъ-ч-. ---------------- Той иска огънче. 0
T---------g---h-. T-- i--- o------- T-y i-k- o-y-c-e- ----------------- Toy iska ogynche.
Es vēlos kaut ko iedzert. Иск-м да-пи--н-щ-. И---- д- п-- н---- И-к-м д- п-я н-щ-. ------------------ Искам да пия нещо. 0
Is-am da p-y--neshc--. I---- d- p--- n------- I-k-m d- p-y- n-s-c-o- ---------------------- Iskam da piya neshcho.
Es vēlos kaut ko ēst. Ис--- да-я- нещ-. И---- д- я- н---- И-к-м д- я- н-щ-. ----------------- Искам да ям нещо. 0
Is--- d--yam --sh--o. I---- d- y-- n------- I-k-m d- y-m n-s-c-o- --------------------- Iskam da yam neshcho.
Es vēlos nedaudz atpūsties. Иска- да-с--отдъ-н- --лко. И---- д- с- о------ м----- И-к-м д- с- о-д-х-а м-л-о- -------------------------- Искам да си отдъхна малко. 0
Is--m ---si o---khna-mal-o. I---- d- s- o------- m----- I-k-m d- s- o-d-k-n- m-l-o- --------------------------- Iskam da si otdykhna malko.
Es vēlos Jums ko pajautāt. Бих-и-----/ -с--ла-д- Ви --питам -ещо. Б-- и---- / и----- д- В- п------ н---- Б-х и-к-л / и-к-л- д- В- п-п-т-м н-щ-. -------------------------------------- Бих искал / искала да Ви попитам нещо. 0
Bi----s-al ---s---- -a-----o-it---nes-c--. B--- i---- / i----- d- V- p------ n------- B-k- i-k-l / i-k-l- d- V- p-p-t-m n-s-c-o- ------------------------------------------ Bikh iskal / iskala da Vi popitam neshcho.
Es vēlos Jums ko lūgt. Бих и-к-л -----а-а ---Ви -омол- за ----. Б-- и---- / и----- д- В- п----- з- н---- Б-х и-к-л / и-к-л- д- В- п-м-л- з- н-щ-. ---------------------------------------- Бих искал / искала да Ви помоля за нещо. 0
B-kh i--a--/--ska-- da------m-lya-z--------o. B--- i---- / i----- d- V- p------ z- n------- B-k- i-k-l / i-k-l- d- V- p-m-l-a z- n-s-c-o- --------------------------------------------- Bikh iskal / iskala da Vi pomolya za neshcho.
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Б-- иска- ---скала-д--В- по-ан- н- н-що. Б-- и---- / и----- д- В- п----- н- н---- Б-х и-к-л / и-к-л- д- В- п-к-н- н- н-щ-. ---------------------------------------- Бих искал / искала да Ви поканя на нещо. 0
B-kh -s--l-/----a-- da Vi -ok-----na ne-h-h-. B--- i---- / i----- d- V- p------ n- n------- B-k- i-k-l / i-k-l- d- V- p-k-n-a n- n-s-c-o- --------------------------------------------- Bikh iskal / iskala da Vi pokanya na neshcho.
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? К--во---ич--- - ж--ае----м-ля? К---- о------ / ж------- м---- К-к-о о-и-а-е / ж-л-е-е- м-л-? ------------------------------ Какво обичате / желаете, моля? 0
K---o-ob-chat- - z---a-te, ---y-? K---- o------- / z-------- m----- K-k-o o-i-h-t- / z-e-a-t-, m-l-a- --------------------------------- Kakvo obichate / zhelaete, molya?
Vai Jūs vēlaties kafiju? Ж--а--е--и -аф-? Ж------ л- к---- Ж-л-е-е л- к-ф-? ---------------- Желаете ли кафе? 0
Zh-la--- -- -af-? Z------- l- k---- Z-e-a-t- l- k-f-? ----------------- Zhelaete li kafe?
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Ил--пред-о-и-а-е ча-? И-- п----------- ч--- И-и п-е-п-ч-т-т- ч-й- --------------------- Или предпочитате чай? 0
Il---re-poc-i--te-----? I-- p------------ c---- I-i p-e-p-c-i-a-e c-a-? ----------------------- Ili predpochitate chay?
Mēs vēlamies braukt mājās. Ние---к--е-д---е п-иб-рем ---щ-. Н-- и----- д- с- п------- в----- Н-е и-к-м- д- с- п-и-е-е- в-ъ-и- -------------------------------- Ние искаме да се приберем вкъщи. 0
Ni------------se-p-ib--e--vky-h---. N-- i----- d- s- p------- v-------- N-e i-k-m- d- s- p-i-e-e- v-y-h-h-. ----------------------------------- Nie iskame da se priberem vkyshchi.
Vai Jūs vēlaties taksometru? Ж--а-т--ли---к-и? Ж------ л- т----- Ж-л-е-е л- т-к-и- ----------------- Желаете ли такси? 0
Zh--a--e-l- --k-i? Z------- l- t----- Z-e-a-t- l- t-k-i- ------------------ Zhelaete li taksi?
Viņi vēlas piezvanīt. Т-----а--да-с- о-ад-т--- ------н-. Т- и---- д- с- о----- п- т-------- Т- и-к-т д- с- о-а-я- п- т-л-ф-н-. ---------------------------------- Те искат да се обадят по телефона. 0
Te -skat -------ba-yat-po tele-ona. T- i---- d- s- o------ p- t-------- T- i-k-t d- s- o-a-y-t p- t-l-f-n-. ----------------------------------- Te iskat da se obadyat po telefona.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.