Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   em to like something

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [seventy]

to like something

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu angļu (US) Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? W--l- yo---ik---o s--ke? W---- y-- l--- t- s----- W-u-d y-u l-k- t- s-o-e- ------------------------ Would you like to smoke? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? W-u-----u--i-e-t--d-n--? W---- y-- l--- t- d----- W-u-d y-u l-k- t- d-n-e- ------------------------ Would you like to dance? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Wo-l- yo--l--e t- go-f-r---wa-k? W---- y-- l--- t- g- f-- a w---- W-u-d y-u l-k- t- g- f-r a w-l-? -------------------------------- Would you like to go for a walk? 0
Es vēlos smēķēt. I -o-l---ike--o --o-e. I w---- l--- t- s----- I w-u-d l-k- t- s-o-e- ---------------------- I would like to smoke. 0
Vai tu vēlies cigareti? Woul----- li---a-c-----tte? W---- y-- l--- a c--------- W-u-d y-u l-k- a c-g-r-t-e- --------------------------- Would you like a cigarette? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. H- wa--s ------t. H- w---- a l----- H- w-n-s a l-g-t- ----------------- He wants a light. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. I--a-- -o d---- s---t-i--. I w--- t- d---- s--------- I w-n- t- d-i-k s-m-t-i-g- -------------------------- I want to drink something. 0
Es vēlos kaut ko ēst. I -ant -o --t----e--ing. I w--- t- e-- s--------- I w-n- t- e-t s-m-t-i-g- ------------------------ I want to eat something. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. I want -o -el-- a -i--le. I w--- t- r---- a l------ I w-n- t- r-l-x a l-t-l-. ------------------------- I want to relax a little. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. I-wa-t -- -sk---u som-t-i--. I w--- t- a-- y-- s--------- I w-n- t- a-k y-u s-m-t-i-g- ---------------------------- I want to ask you something. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. I wa----- --k y-- f-r--o-e----g. I w--- t- a-- y-- f-- s--------- I w-n- t- a-k y-u f-r s-m-t-i-g- -------------------------------- I want to ask you for something. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. I -a-- -o treat-yo- to-so-eth--g. I w--- t- t---- y-- t- s--------- I w-n- t- t-e-t y-u t- s-m-t-i-g- --------------------------------- I want to treat you to something. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? W-----ou-- yo- l-ke? W--- w---- y-- l---- W-a- w-u-d y-u l-k-? -------------------- What would you like? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? W---- -o- l--- --co--ee? W---- y-- l--- a c------ W-u-d y-u l-k- a c-f-e-? ------------------------ Would you like a coffee? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Or do y-u-pre-er --te-? O- d- y-- p----- a t--- O- d- y-u p-e-e- a t-a- ----------------------- Or do you prefer a tea? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. W- wa----o dr-ve ho--. W- w--- t- d---- h---- W- w-n- t- d-i-e h-m-. ---------------------- We want to drive home. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Do-----w-nt --tax-? D- y-- w--- a t---- D- y-u w-n- a t-x-? ------------------- Do you want a taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. They-w-nt -o--ak- --ca--. T--- w--- t- m--- a c---- T-e- w-n- t- m-k- a c-l-. ------------------------- They want to make a call. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.