Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   et midagi soovima

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [seitsekümmend]

midagi soovima

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? K-- te s---i-sit----itse--da? K-- t- s--------- s---------- K-s t- s-o-i-s-t- s-i-s-t-d-? ----------------------------- Kas te sooviksite suitsetada? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? K-s-----o----si-- t-n-s-da? K-- t- s--------- t-------- K-s t- s-o-i-s-t- t-n-s-d-? --------------------------- Kas te sooviksite tantsida? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Kas-te-s--viks--- jal-t-ma --nn-? K-- t- s--------- j------- m----- K-s t- s-o-i-s-t- j-l-t-m- m-n-a- --------------------------------- Kas te sooviksite jalutama minna? 0
Es vēlos smēķēt. M----o--k-in sui----ad-. M- s-------- s---------- M- s-o-i-s-n s-i-s-t-d-. ------------------------ Ma sooviksin suitsetada. 0
Vai tu vēlies cigareti? So--id sa--ig---t--? S----- s- s--------- S-o-i- s- s-g-r-t-i- -------------------- Soovid sa sigaretti? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Ta-s----b-tul-. T- s----- t---- T- s-o-i- t-l-. --------------- Ta soovib tuld. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. M- -oo--k-in m----- juu-. M- s-------- m----- j---- M- s-o-i-s-n m-d-g- j-u-. ------------------------- Ma sooviksin midagi juua. 0
Es vēlos kaut ko ēst. M- -o-v-k-i--mi-a-- ----. M- s-------- m----- s---- M- s-o-i-s-n m-d-g- s-ü-. ------------------------- Ma sooviksin midagi süüa. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. M- ---v-k-i---eid- ---at-. M- s-------- v---- p------ M- s-o-i-s-n v-i-i p-h-t-. -------------------------- Ma sooviksin veidi puhata. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ma s--viks-n te-l--mi--g- --si--. M- s-------- t---- m----- k------ M- s-o-i-s-n t-i-t m-d-g- k-s-d-. --------------------------------- Ma sooviksin teilt midagi küsida. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Ma -oo--k--- ----- -id--i ---u--. M- s-------- t---- m----- p------ M- s-o-i-s-n t-i-t m-d-g- p-l-d-. --------------------------------- Ma sooviksin teilt midagi paluda. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. M- -oovik-in te-l- -i---i --l-- -e-a. M- s-------- t---- m----- v---- t---- M- s-o-i-s-n t-i-e m-d-g- v-l-a t-h-. ------------------------------------- Ma sooviksin teile midagi välja teha. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Mida ---s--v-te- pal--? M--- t- s------- p----- M-d- t- s-o-i-e- p-l-n- ----------------------- Mida te soovite, palun? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? So--ite--e --h-i? S------ t- k----- S-o-i-e t- k-h-i- ----------------- Soovite te kohvi? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? V-i-s--vit- ---p-ge- ----? V-- s------ t- p---- t---- V-i s-o-i-e t- p-g-m t-e-? -------------------------- Või soovite te pigem teed? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Me----vime k-j- s--t-. M- s------ k--- s----- M- s-o-i-e k-j- s-i-a- ---------------------- Me soovime koju sõita. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Soov-t---e------t? S------ t- t------ S-o-i-e t- t-k-o-? ------------------ Soovite te taksot? 0
Viņi vēlas piezvanīt. N-d s-ovi-ad---listada. N-- s------- h--------- N-d s-o-i-a- h-l-s-a-a- ----------------------- Nad soovivad helistada. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.