Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   fi haluta jotakin 1

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [seitsemänkymmentä]

haluta jotakin 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? H---a--eko -ol-ta-? H--------- p------- H-l-a-t-k- p-l-t-a- ------------------- Haluatteko polttaa? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Hal-a-t----tanss-a? H--------- t------- H-l-a-t-k- t-n-s-a- ------------------- Haluatteko tanssia? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? H-lua--e-- m---ä-kä--ly--e? H--------- m---- k--------- H-l-a-t-k- m-n-ä k-v-l-l-e- --------------------------- Haluatteko mennä kävelylle? 0
Es vēlos smēķēt. H-l-an --lt-aa. H----- p------- H-l-a- p-l-t-a- --------------- Haluan polttaa. 0
Vai tu vēlies cigareti? H-l-at---tu---an? H------- t------- H-l-a-k- t-p-k-n- ----------------- Haluatko tupakan? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Hä- (-.--h--u-- t-l-a. H-- (--- h----- t----- H-n (-.- h-l-a- t-l-a- ---------------------- Hän (m.) haluaa tulta. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Hal-ai--n----d- ------n. H-------- j---- j------- H-l-a-s-n j-o-a j-t-k-n- ------------------------ Haluaisin juoda jotakin. 0
Es vēlos kaut ko ēst. H--ua-s-- -y-d- -ot-ki-. H-------- s---- j------- H-l-a-s-n s-ö-ä j-t-k-n- ------------------------ Haluaisin syödä jotakin. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Ha--ais-n -e-ä-- -i-ma-. H-------- l----- h------ H-l-a-s-n l-v-t- h-e-a-. ------------------------ Haluaisin levätä hieman. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ha-u--s-- kysyä --i--ä--o----n. H-------- k---- t----- j------- H-l-a-s-n k-s-ä t-i-t- j-t-k-n- ------------------------------- Haluaisin kysyä teiltä jotakin. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. H--ua--in---yt-ä teil-ä jo-----. H-------- p----- t----- j------- H-l-a-s-n p-y-ä- t-i-t- j-t-k-n- -------------------------------- Haluaisin pyytää teiltä jotakin. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. H-luaisi- ku-s-- -e-d-- -o--nkin. H-------- k----- t----- j-------- H-l-a-s-n k-t-u- t-i-ä- j-h-n-i-. --------------------------------- Haluaisin kutsua teidät johonkin. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? M-t- h-------? M--- h-------- M-t- h-l-a-t-? -------------- Mitä haluatte? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Ha-u-tt--o---hv-a? H--------- k------ H-l-a-t-k- k-h-i-? ------------------ Haluatteko kahvia? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Vai-ha--a-teko -i------n-tee-ä? V-- h--------- m-------- t----- V-i h-l-a-t-k- m-e-u-m-n t-e-ä- ------------------------------- Vai haluatteko mielummin teetä? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Me---lu--simme--en----ot-i-. M- h---------- m---- k------ M- h-l-a-s-m-e m-n-ä k-t-i-. ---------------------------- Me haluaisimme mennä kotiin. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Hal----e---ta-si-? H--------- t------ H-l-a-t-k- t-k-i-? ------------------ Haluatteko taksin? 0
Viņi vēlas piezvanīt. He-hal-av-t -o-tta-. H- h------- s------- H- h-l-a-a- s-i-t-a- -------------------- He haluavat soittaa. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.