Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   fr désirer qc.

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [soixante-dix]

désirer qc.

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Dési-ez--o-- --m-- ? D----------- f---- ? D-s-r-z-v-u- f-m-r ? -------------------- Désirez-vous fumer ? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? D-si-e---ou-----se- ? D----------- d----- ? D-s-r-z-v-u- d-n-e- ? --------------------- Désirez-vous danser ? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Dé-i--z----s-v--s pr-me----? D----------- v--- p------- ? D-s-r-z-v-u- v-u- p-o-e-e- ? ---------------------------- Désirez-vous vous promener ? 0
Es vēlos smēķēt. Je-vou------f---r. J- v------- f----- J- v-u-r-i- f-m-r- ------------------ Je voudrais fumer. 0
Vai tu vēlies cigareti? V----tu --- c-ga-et-- ? V------ u-- c-------- ? V-u---u u-e c-g-r-t-e ? ----------------------- Veux-tu une cigarette ? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Il vo---ait--u---u. I- v------- d- f--- I- v-u-r-i- d- f-u- ------------------- Il voudrait du feu. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Je v-u-r-i- -oi----ue-que -----. J- v------- b---- q------ c----- J- v-u-r-i- b-i-e q-e-q-e c-o-e- -------------------------------- Je voudrais boire quelque chose. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Je v--d-a-- -an-e---u---ue-chose. J- v------- m----- q------ c----- J- v-u-r-i- m-n-e- q-e-q-e c-o-e- --------------------------------- Je voudrais manger quelque chose. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Je v--d---s m--repo---. J- v------- m- r------- J- v-u-r-i- m- r-p-s-r- ----------------------- Je voudrais me reposer. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. J- v--drai- vo-- -e--n-e- qu-l-u- --ose. J- v------- v--- d------- q------ c----- J- v-u-r-i- v-u- d-m-n-e- q-e-q-e c-o-e- ---------------------------------------- Je voudrais vous demander quelque chose. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Je -o-dr-i- --us-dema-de--qu-lque-ch--e. J- v------- v--- d------- q------ c----- J- v-u-r-i- v-u- d-m-n-e- q-e-q-e c-o-e- ---------------------------------------- Je voudrais vous demander quelque chose. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Je vo-d---s v--s--nv-t-r-- ---lqu--ch--e. J- v------- v--- i------ à q------ c----- J- v-u-r-i- v-u- i-v-t-r à q-e-q-e c-o-e- ----------------------------------------- Je voudrais vous inviter à quelque chose. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Que-d---rez----s--s-il--ous-p-a-t-? Q-- d------------ s--- v--- p---- ? Q-e d-s-r-z-v-u-, s-i- v-u- p-a-t ? ----------------------------------- Que désirez-vous, s’il vous plaît ? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? D-s------ous-un---f--? D----------- u- c--- ? D-s-r-z-v-u- u- c-f- ? ---------------------- Désirez-vous un café ? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? O- -ré--rez-vo-s -- thé-? O- p------------ u- t-- ? O- p-é-é-e---o-s u- t-é ? ------------------------- Ou préférez-vous un thé ? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. N-us-v--dri-n- a---r à -- --i---. N--- v-------- a---- à l- m------ N-u- v-u-r-o-s a-l-r à l- m-i-o-. --------------------------------- Nous voudrions aller à la maison. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Dé--re--vo-- -re---- -----xi-? D----------- p------ u- t--- ? D-s-r-z-v-u- p-e-d-e u- t-x- ? ------------------------------ Désirez-vous prendre un taxi ? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Il----u----ent-té-é--o--r. I-- v--------- t---------- I-s v-u-r-i-n- t-l-p-o-e-. -------------------------- Ils voudraient téléphoner. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.