Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   hi कुछ अच्छा लगना

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

७० [सत्तर]

70 [sattar]

कुछ अच्छा लगना

[kuchh achchha lagana]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hindi Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? क्-- आ--- ध------- क--- ह-? क्या आपको धूम्रपान करना है? 0
k-- a----- d---------- k----- h--? ky- a----- d---------- k----- h--? kya aapako dhoomrapaan karana hai? k-a a-p-k- d-o-m-a-a-n k-r-n- h-i? ---------------------------------?
Vai Jūs vēlaties dejot? क्-- आ--- न---- ह-? क्या आपको नाचना है? 0
k-- a----- n------- h--? ky- a----- n------- h--? kya aapako naachana hai? k-a a-p-k- n-a-h-n- h-i? -----------------------?
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? क्-- आ- ट---- च---- / च---- ह--? क्या आप टहलना चाहते / चाहती हैं? 0
k-- a-- t------- c------- / c-------- h---? ky- a-- t------- c------- / c-------- h---? kya aap tahalana chaahate / chaahatee hain? k-a a-p t-h-l-n- c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-i-? --------------------------/---------------?
Es vēlos smēķēt. मु-- ध------- क--- है मुझे धूम्रपान करना है 0
m---- d---------- k----- h-- mu--- d---------- k----- h-i mujhe dhoomrapaan karana hai m-j-e d-o-m-a-a-n k-r-n- h-i ----------------------------
Vai tu vēlies cigareti? क्-- त------ स----- च----? क्या तुम्हें सिगरेट चाहिए? 0
k-- t----- s------ c------? ky- t----- s------ c------? kya tumhen sigaret chaahie? k-a t-m-e- s-g-r-t c-a-h-e? --------------------------?
Viņš vēlas piesmēķēt. उस-- स------ क- ल-- क-- च---ए उसको सुलगाने के लिए कुछ चाहिए 0
u---- s-------- k- l-- k---- c------ us--- s-------- k- l-- k---- c-----e usako sulagaane ke lie kuchh chaahie u-a-o s-l-g-a-e k- l-e k-c-h c-a-h-e ------------------------------------
Es vēlos kaut ko iedzert. मै- क-- प--- च---- / च---- ह-ँ मैं कुछ पीना चाहता / चाहती हूँ 0
m--- k---- p---- c------- / c-------- h--- ma-- k---- p---- c------- / c-------- h--n main kuchh peena chaahata / chaahatee hoon m-i- k-c-h p-e-a c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-o- --------------------------/---------------
Es vēlos kaut ko ēst. मै- क-- ख--- च---- / च---- ह-ँ मैं कुछ खाना चाहता / चाहती हूँ 0
m--- k---- k----- c------- / c-------- h--- ma-- k---- k----- c------- / c-------- h--n main kuchh khaana chaahata / chaahatee hoon m-i- k-c-h k-a-n- c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-o- ---------------------------/---------------
Es vēlos nedaudz atpūsties. मै- थ--- आ--- क--- च---- / च---- ह-ँ मैं थोड़ा आराम करना चाहता / चाहती हूँ 0
m--- t---- a----- k----- c------- / c-------- h--- ma-- t---- a----- k----- c------- / c-------- h--n main thoda aaraam karana chaahata / chaahatee hoon m-i- t-o-a a-r-a- k-r-n- c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-o- ----------------------------------/---------------
Es vēlos Jums ko pajautāt. मै- आ- स- क-- प---- च---- / च---- ह-ँ मैं आप से कुछ पूछना चाहता / चाहती हूँ 0
m--- a-- s- k---- p-------- c------- / c-------- h--- ma-- a-- s- k---- p-------- c------- / c-------- h--n main aap se kuchh poochhana chaahata / chaahatee hoon m-i- a-p s- k-c-h p-o-h-a-a c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-o- -------------------------------------/---------------
Es vēlos Jums ko lūgt. मै- आ- स- क-- ब---- क--- च---- / च---- ह-ँ मैं आप से कुछ बिनती करना चाहता / चाहती हूँ 0
m--- a-- s- k---- b------ k----- c------- / c-------- h--- ma-- a-- s- k---- b------ k----- c------- / c-------- h--n main aap se kuchh binatee karana chaahata / chaahatee hoon m-i- a-p s- k-c-h b-n-t-e k-r-n- c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-o- ------------------------------------------/---------------
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. मै- आ--- न-------- द--- च---- / च---- ह-ँ मैं आपको निमन्त्रण देना चाहता / चाहती हूँ 0
m--- a----- n-------- d--- c------- / c-------- h--- ma-- a----- n-------- d--- c------- / c-------- h--n main aapako nimantran dena chaahata / chaahatee hoon m-i- a-p-k- n-m-n-r-n d-n- c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-o- ------------------------------------/---------------
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? आप क--- च---- / च---- ह--? आप क्या चाहते / चाहती हैं? 0
a-- k-- c------- / c-------- h---? aa- k-- c------- / c-------- h---? aap kya chaahate / chaahatee hain? a-p k-a c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-i-? -----------------/---------------?
Vai Jūs vēlaties kafiju? क्-- आ- क---- प--- च---- / च---- ह--? क्या आप कॉफ़ी पीना चाहते / चाहती हैं? 0
k-- a-- k---- p---- c------- / c-------- h---? ky- a-- k---- p---- c------- / c-------- h---? kya aap kofee peena chaahate / chaahatee hain? k-a a-p k-f-e p-e-a c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-i-? -----------------------------/---------------?
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? या आ- च-- प--- च---- / च---- ह--? या आप चाय पीना चाहते / चाहती हैं? 0
y- a-- c---- p---- c------- / c-------- h---? ya a-- c---- p---- c------- / c-------- h---? ya aap chaay peena chaahate / chaahatee hain? y- a-p c-a-y p-e-a c-a-h-t- / c-a-h-t-e h-i-? ----------------------------/---------------?
Mēs vēlamies braukt mājās. हम घ- ज--- च---- ह-ं हम घर जाना चाहते हैं 0
h-- g--- j---- c------- h--- ha- g--- j---- c------- h--n ham ghar jaana chaahate hain h-m g-a- j-a-a c-a-h-t- h-i- ----------------------------
Vai Jūs vēlaties taksometru? क्-- त------ ट----- च----? क्या तुम्हें टैक्सी चाहिए? 0
k-- t----- t------ c------? ky- t----- t------ c------? kya tumhen taiksee chaahie? k-a t-m-e- t-i-s-e c-a-h-e? --------------------------?
Viņi vēlas piezvanīt. वे ट------ क--- च---- ह-ं वे टेलिफोन करना चाहते हैं 0
v- t------- k----- c------- h--- ve t------- k----- c------- h--n ve teliphon karana chaahate hain v- t-l-p-o- k-r-n- c-a-h-t- h-i- --------------------------------

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.