Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   nl iets leuk vinden

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [zeventig]

iets leuk vinden

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? W--t u-r---n? W--- u r----- W-l- u r-k-n- ------------- Wilt u roken? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? W--t--------n? W--- u d------ W-l- u d-n-e-? -------------- Wilt u dansen? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Wil- --w-nde-en? W--- u w-------- W-l- u w-n-e-e-? ---------------- Wilt u wandelen? 0
Es vēlos smēķēt. Ik -i----a-g --ken. I- w-- g---- r----- I- w-l g-a-g r-k-n- ------------------- Ik wil graag roken. 0
Vai tu vēlies cigareti? W-- je een --g-ret? W-- j- e-- s------- W-l j- e-n s-g-r-t- ------------------- Wil je een sigaret? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Hij---- -e---uu--je. H-- w-- e-- v------- H-j w-l e-n v-u-t-e- -------------------- Hij wil een vuurtje. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Ik wil-g-a-g iet--d------. I- w-- g---- i--- d------- I- w-l g-a-g i-t- d-i-k-n- -------------------------- Ik wil graag iets drinken. 0
Es vēlos kaut ko ēst. I- w-l g------e-s-e-e-. I- w-- g---- i--- e---- I- w-l g-a-g i-t- e-e-. ----------------------- Ik wil graag iets eten. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Ik--il g-----e-- be-t-----t-ust-n. I- w-- g---- e-- b----- u--------- I- w-l g-a-g e-n b-e-j- u-t-u-t-n- ---------------------------------- Ik wil graag een beetje uitrusten. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. I--w-l - gr--g ---- -r---n. I- w-- u g---- i--- v------ I- w-l u g-a-g i-t- v-a-e-. --------------------------- Ik wil u graag iets vragen. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Ik-wi- u-g-aag -m iets -r--en. I- w-- u g---- o- i--- v------ I- w-l u g-a-g o- i-t- v-a-e-. ------------------------------ Ik wil u graag om iets vragen. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. I--w-l u-gr--- e-g--- --or--i-n-d--e-. I- w-- u g---- e----- v--- u---------- I- w-l u g-a-g e-g-n- v-o- u-t-o-i-e-. -------------------------------------- Ik wil u graag ergens voor uitnodigen. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Wat---lt----r---? W-- w--- u g----- W-t w-l- u g-a-g- ----------------- Wat wilt u graag? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? W-l----ko--ie? W--- u k------ W-l- u k-f-i-? -------------- Wilt u koffie? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? O--w-l- u-li--er -h-e? O- w--- u l----- t---- O- w-l- u l-e-e- t-e-? ---------------------- Of wilt u liever thee? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. W-- w--len-graa- ------u---r--d-n. W-- w----- g---- n--- h--- r------ W-j w-l-e- g-a-g n-a- h-i- r-j-e-. ---------------------------------- Wij willen graag naar huis rijden. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Wil-e--j-lli---en -a--? W----- j----- e-- t---- W-l-e- j-l-i- e-n t-x-? ----------------------- Willen jullie een taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Zij---llen-g---g telef----e-. Z-- w----- g---- t----------- Z-j w-l-e- g-a-g t-l-f-n-r-n- ----------------------------- Zij willen graag telefoneren. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.