Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   sk niečo chcieť / želať si

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sedemdesiat]

niečo chcieť / želať si

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? C-------y--te fajč--? C----- b- s-- f------ C-c-l- b- s-e f-j-i-? --------------------- Chceli by ste fajčiť? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Chce-- -- --e ta-cov-ť? C----- b- s-- t-------- C-c-l- b- s-e t-n-o-a-? ----------------------- Chceli by ste tancovať? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? C---li -y st--sa-í----r---ád-a-? C----- b- s-- s- í-- p---------- C-c-l- b- s-e s- í-ť p-e-h-d-a-? -------------------------------- Chceli by ste sa ísť prechádzať? 0
Es vēlos smēķēt. C--el b- s----a-č--. C---- b- s-- f------ C-c-l b- s-m f-j-i-. -------------------- Chcel by som fajčiť. 0
Vai tu vēlies cigareti? C-c-l-a)-b-----c-g----u? C------- b- s- c-------- C-c-l-a- b- s- c-g-r-t-? ------------------------ Chcel(a) by si cigaretu? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Chce--b- -he-. C---- b- o---- C-c-l b- o-e-. -------------- Chcel by oheň. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. C--el(-- -y------i--o pi-. C------- b- s-- n---- p--- C-c-l-a- b- s-m n-e-o p-ť- -------------------------- Chcel(a) by som niečo piť. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Ch--l(a)----so---i--o--esť. C------- b- s-- n---- j---- C-c-l-a- b- s-m n-e-o j-s-. --------------------------- Chcel(a) by som niečo jesť. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. C---l-a) by -o---i-t------o-p-či-úť. C------- b- s-- s- t----- o--------- C-c-l-a- b- s-m s- t-o-h- o-p-č-n-ť- ------------------------------------ Chcel(a) by som si trochu odpočinúť. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. C-c--(-) by --- -a ----n-e---spý---. C------- b- s-- s- V-- n---- s------ C-c-l-a- b- s-m s- V-s n-e-o s-ý-a-. ------------------------------------ Chcel(a) by som sa Vás niečo spýtať. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Ch-el(---by -o--Vás-------o--o-r--i-. C------- b- s-- V-- o n---- p-------- C-c-l-a- b- s-m V-s o n-e-o p-p-o-i-. ------------------------------------- Chcel(a) by som Vás o niečo poprosiť. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Chce---) -y-s-m-V-------i---------ť. C------- b- s-- V-- n- n---- p------ C-c-l-a- b- s-m V-s n- n-e-o p-z-a-. ------------------------------------ Chcel(a) by som Vás na niečo pozvať. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Č- s--ž--á-e, p-os-m? Č- s- ž------ p------ Č- s- ž-l-t-, p-o-í-? --------------------- Čo si želáte, prosím? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Že-áte----ká-u? Ž----- s- k---- Ž-l-t- s- k-v-? --------------- Želáte si kávu? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? A-eb- si-r--š-j -----e-č--? A---- s- r----- ž----- č--- A-e-o s- r-d-e- ž-l-t- č-j- --------------------------- Alebo si radšej želáte čaj? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. C-c-li -y ----ís- domo-. C----- b- s-- í-- d----- C-c-l- b- s-e í-ť d-m-v- ------------------------ Chceli by sme ísť domov. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Ch--li-by s-- taxík? C----- b- s-- t----- C-c-l- b- s-e t-x-k- -------------------- Chceli by ste taxík? 0
Viņi vēlas piezvanīt. C--eli b- te-e----va-. C----- b- t----------- C-c-l- b- t-l-f-n-v-ť- ---------------------- Chceli by telefonovať. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.