Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   nl iets moeten doen

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [tweeënzeventig]

iets moeten doen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
vajadzēt moeten m----- m-e-e- ------ moeten 0
Man jānosūta vēstule. I- --e---- b-------r-tur--. I- m--- d- b---- v--------- I- m-e- d- b-i-f v-r-t-r-n- --------------------------- Ik moet de brief versturen. 0
Man jāsamaksā par viesnīcu. I--m-e--he- h-tel--e-a--n. I- m--- h-- h---- b------- I- m-e- h-t h-t-l b-t-l-n- -------------------------- Ik moet het hotel betalen. 0
Tev agri jāceļas. J--m--t -r--g-opsta--. J- m--- v---- o------- J- m-e- v-o-g o-s-a-n- ---------------------- Je moet vroeg opstaan. 0
Tev daudz jāstrādā. Je---e- v-e--w---e-. J- m--- v--- w------ J- m-e- v-e- w-r-e-. -------------------- Je moet veel werken. 0
Tev jābūt precīzam. J---o-- s-ipt-z-j-. J- m--- s---- z---- J- m-e- s-i-t z-j-. ------------------- Je moet stipt zijn. 0
Viņam jāuzpilda degviela. Hi- m-e--t-nk-n. H-- m--- t------ H-j m-e- t-n-e-. ---------------- Hij moet tanken. 0
Viņam jāsalabo mašīna. Hi- m-et-de-auto re----r-n. H-- m--- d- a--- r--------- H-j m-e- d- a-t- r-p-r-r-n- --------------------------- Hij moet de auto repareren. 0
Viņam jānomazgā mašīna. H----oet-de--u---wa----. H-- m--- d- a--- w------ H-j m-e- d- a-t- w-s-e-. ------------------------ Hij moet de auto wassen. 0
Viņai jāiepērkas. Z-- moet -nk-p----oe-. Z-- m--- i------ d---- Z-j m-e- i-k-p-n d-e-. ---------------------- Zij moet inkopen doen. 0
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. Zi--m--t d--woni---s-h--nmak--. Z-- m--- d- w----- s----------- Z-j m-e- d- w-n-n- s-h-o-m-k-n- ------------------------------- Zij moet de woning schoonmaken. 0
Viņai jāmazgā veļa. Zij-moe- -----s----n. Z-- m--- d- w-- d---- Z-j m-e- d- w-s d-e-. --------------------- Zij moet de was doen. 0
Mums tūlīt jāiet uz skolu. W-j mo-te- z---eteen-naa----ho-l. W-- m----- z- m----- n--- s------ W-j m-e-e- z- m-t-e- n-a- s-h-o-. --------------------------------- Wij moeten zo meteen naar school. 0
Mums tūlīt jāiet uz darbu. Wij -oe-en-z- -e--e--na----et w---. W-- m----- z- m----- n--- h-- w---- W-j m-e-e- z- m-t-e- n-a- h-t w-r-. ----------------------------------- Wij moeten zo meteen naar het werk. 0
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. W-j --ete---o m-t-en-naar------k-er. W-- m----- z- m----- n--- d- d------ W-j m-e-e- z- m-t-e- n-a- d- d-k-e-. ------------------------------------ Wij moeten zo meteen naar de dokter. 0
Jums jāgaida autobuss. J-ll-- -o--e-----de-bus--achte-. J----- m----- o- d- b-- w------- J-l-i- m-e-e- o- d- b-s w-c-t-n- -------------------------------- Jullie moeten op de bus wachten. 0
Jums jāgaida vilciens. J--lie m-eten-op-d- --ei---a--t--. J----- m----- o- d- t---- w------- J-l-i- m-e-e- o- d- t-e-n w-c-t-n- ---------------------------------- Jullie moeten op de trein wachten. 0
Jums jāgaida taksometrs. J-llie moeten--p-de---x---acht-n. J----- m----- o- d- t--- w------- J-l-i- m-e-e- o- d- t-x- w-c-t-n- --------------------------------- Jullie moeten op de taxi wachten. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…