М-же---и-веч- д- -ъ-у--- са--- -----в ч-ж--н-?
М---- л- в--- д- п------ с-- / с--- в ч-------
М-ж-ш л- в-ч- д- п-т-в-ш с-м / с-м- в ч-ж-и-а-
----------------------------------------------
Можеш ли вече да пътуваш сам / сама в чужбина? 0 Mo-h-sh-l---ec-e--a -y-uvas- --m-- -ama --chuz-bina?M------ l- v---- d- p------- s-- / s--- v c---------M-z-e-h l- v-c-e d- p-t-v-s- s-m / s-m- v c-u-h-i-a-----------------------------------------------------Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm?
Можеш ли вече да пътуваш сам / сама в чужбина?
Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Мо----- ----е----ща с-кр---т-- кар-а?
М--- л- д- с- п---- с к------- к-----
М-ж- л- д- с- п-а-а с к-е-и-н- к-р-а-
-------------------------------------
Може ли да се плаща с кредитна карта? 0 M--he li da -- -------a - kre-it-a-k-r-a?M---- l- d- s- p------- s k------- k-----M-z-e l- d- s- p-a-h-h- s k-e-i-n- k-r-a------------------------------------------Mozhe li da se plashcha s kreditna karta?
Може -и ----е -лащ- с----?
М--- л- д- с- п---- с ч---
М-ж- л- д- с- п-а-а с ч-к-
--------------------------
Може ли да се плаща с чек? 0 Mo-he -- da -e p-----h--- c-e-?M---- l- d- s- p------- s c----M-z-e l- d- s- p-a-h-h- s c-e-?-------------------------------Mozhe li da se plashcha s chek?
М--- л- -а -е--л--а--а---в--ро-?
М--- л- д- с- п---- с--- в б----
М-ж- л- д- с- п-а-а с-м- в б-о-?
--------------------------------
Може ли да се плаща само в брой? 0 Moz-e l---a s--p-as-c-a----o ----oy?M---- l- d- s- p------- s--- v b----M-z-e l- d- s- p-a-h-h- s-m- v b-o-?------------------------------------Mozhe li da se plashcha samo v broy?
Т-й не ------а спи --пар-а.
Т-- н- м--- д- с-- в п-----
Т-й н- м-ж- д- с-и в п-р-а-
---------------------------
Той не може да спи в парка. 0 T-y -e-----e-d--s-i - pa-ka.T-- n- m---- d- s-- v p-----T-y n- m-z-e d- s-i v p-r-a-----------------------------Toy ne mozhe da spi v parka.
Т----е -о-е--а сп--- -ол---.
Т-- н- м--- д- с-- в к------
Т-й н- м-ж- д- с-и в к-л-т-.
----------------------------
Той не може да спи в колата. 0 Toy n------e-da sp----k--a-a.T-- n- m---- d- s-- v k------T-y n- m-z-e d- s-i v k-l-t-.-----------------------------Toy ne mozhe da spi v kolata.
Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu.
Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu.
Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem.
Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku.
Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti.
Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli.
Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem.
Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga.
Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas.
Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu.
Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums.
Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs.
Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt.
Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā.
Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’.
Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts.
Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo.
Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas.
Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām.
Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas.
Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem.
Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies.
Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk.
Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji.
Jo katram no mums ir zināmas intereses.
Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām.
Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām.
Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.