Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   da måtte noget

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [treoghalvfjerds]

måtte noget

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Må d- a------- k--- b--? Må du allerede køre bil? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Må d- a------- d----- a------? Må du allerede drikke alkohol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Må d- a------- t--- a---- t-- u-------? Må du allerede tage alene til udlandet? 0
drīkstēt må--e måtte 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Må v- r--- h--? Må vi ryge her? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Må m-- r--- h--? Må man ryge her? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Må m-- b----- m-- k---------? Må man betale med kreditkort? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? Må m-- b----- m-- c----? Må man betale med check? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Må m-- k-- b----- k------? Må man kun betale kontant? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Må j-- l--- r---- t-- n----? Må jeg lige ringe til nogen? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Må j-- l--- s----- o- n----? Må jeg lige spørge om noget? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Må j-- l--- s--- n----? Må jeg lige sige noget? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Ha- m- i--- s--- i p-----. Han må ikke sove i parken. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Ha- m- i--- s--- i b----. Han må ikke sove i bilen. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Ha- m- i--- s--- p- s--------. Han må ikke sove på stationen. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? Må v- s---- o- n--? Må vi sætte os ned? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Må v- f- s----------? Må vi få spisekortet? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Må v- b----- h--- f-- s--? Må vi betale hver for sig? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.