Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   et midagi tohtima

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [seitsekümmend kolm]

midagi tohtima

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? T-h-------uba -u-og- -õ--a? T---- s- j--- a----- s----- T-h-d s- j-b- a-t-g- s-i-a- --------------------------- Tohid sa juba autoga sõita? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? T-h----a ------lk-h--- j-u-? T---- s- j--- a------- j---- T-h-d s- j-b- a-k-h-l- j-u-? ---------------------------- Tohid sa juba alkoholi juua? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? To-i---a j-ba-ü--i väli-m-ale s--ta? T---- s- j--- ü--- v--------- s----- T-h-d s- j-b- ü-s- v-l-s-a-l- s-i-a- ------------------------------------ Tohid sa juba üksi välismaale sõita? 0
drīkstēt toh--ma t------ t-h-i-a ------- tohtima 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? T-h-me -- -i-n--u---et--a? T----- m- s--- s---------- T-h-m- m- s-i- s-i-s-t-d-? -------------------------- Tohime me siin suitsetada? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? T-h---s-i- -ui--e-a-a? T---- s--- s---------- T-h-b s-i- s-i-s-t-d-? ---------------------- Tohib siin suitsetada? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? T--i- si-n-kr-d-it-a---i-- ma--ta? T---- s--- k-------------- m------ T-h-b s-i- k-e-i-t-a-r-i-a m-k-t-? ---------------------------------- Tohib siin krediitkaardiga maksta? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? Tohib-sii----e---a ma----? T---- s--- t------ m------ T-h-b s-i- t-e-i-a m-k-t-? -------------------------- Tohib siin tšekiga maksta? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? T-h---s-in --nu-t-su---ahas--a-s-a? T---- s--- a----- s-------- m------ T-h-b s-i- a-n-l- s-l-r-h-s m-k-t-? ----------------------------------- Tohib siin ainult sularahas maksta? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Tohin ma-h--ke- -e-i----a? T---- m- h----- h--------- T-h-n m- h-t-e- h-l-s-a-a- -------------------------- Tohin ma hetkel helistada? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? T--i- -a he-----m-dagi -üsida? T---- m- h----- m----- k------ T-h-n m- h-t-e- m-d-g- k-s-d-? ------------------------------ Tohin ma hetkel midagi küsida? 0
Vai es drīkstu ko teikt? T-h---ma-he---l---d-g----l--? T---- m- h----- m----- ö----- T-h-n m- h-t-e- m-d-g- ö-l-a- ----------------------------- Tohin ma hetkel midagi öelda? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Ta ei t-hi-pa---- --g---. T- e- t--- p----- m------ T- e- t-h- p-r-i- m-g-d-. ------------------------- Ta ei tohi pargis magada. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Ta ei tohi ---os-m-g---. T- e- t--- a---- m------ T- e- t-h- a-t-s m-g-d-. ------------------------ Ta ei tohi autos magada. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. T---i --h--r--g-j--m-s-m-g--a. T- e- t--- r---------- m------ T- e- t-h- r-n-i-a-m-s m-g-d-. ------------------------------ Ta ei tohi rongijaamas magada. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? To-i----e--s-u-a? T----- m- i------ T-h-m- m- i-t-d-? ----------------- Tohime me istuda? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? T-h--e m- --n--- saada? T----- m- m----- s----- T-h-m- m- m-n-ü- s-a-a- ----------------------- Tohime me menüüd saada? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Tohime -e er--d--m-ks--? T----- m- e----- m------ T-h-m- m- e-a-d- m-k-t-? ------------------------ Tohime me eraldi maksta? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.