Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   fi saada tehdä jotakin

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [seitsemänkymmentäkolme]

saada tehdä jotakin

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? S-a--- jo---aa-a--o-? S----- j- a--- a----- S-a-k- j- a-a- a-t-a- --------------------- Saatko jo ajaa autoa? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Saat---j- j----------ol--? S----- j- j---- a--------- S-a-k- j- j-o-a a-k-h-l-a- -------------------------- Saatko jo juoda alkoholia? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Sa-t---jo---nn- -ksin -lko----le? S----- j- m---- y---- u---------- S-a-k- j- m-n-ä y-s-n u-k-m-i-l-? --------------------------------- Saatko jo mennä yksin ulkomaille? 0
drīkstēt s---a s---- s-a-a ----- saada 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? S---mek- p-lt--a t-äl--? S------- p------ t------ S-a-m-k- p-l-t-a t-ä-l-? ------------------------ Saammeko polttaa täällä? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? S-a----ä-llä --lt---? S---- t----- p------- S-a-o t-ä-l- p-l-t-a- --------------------- Saako täällä polttaa? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? S-a-o------ä-m-k----l--ttoko-tilla? S---- t----- m----- l-------------- S-a-o t-ä-l- m-k-a- l-o-t-k-r-i-l-? ----------------------------------- Saako täällä maksaa luottokortilla? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? S---o tääl-ä-m-k-a---h------? S---- t----- m----- s-------- S-a-o t-ä-l- m-k-a- s-e-i-l-? ----------------------------- Saako täällä maksaa shekillä? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? S-ak--ma-sa--va-n kät-i----ä? S---- m----- v--- k---------- S-a-o m-k-a- v-i- k-t-i-e-l-? ----------------------------- Saako maksaa vain käteisellä? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? S---ko---itt--? S----- s------- S-a-k- s-i-t-a- --------------- Saanko soittaa? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Saank- kysy--jota---? S----- k---- j------- S-a-k- k-s-ä j-t-k-n- --------------------- Saanko kysyä jotakin? 0
Vai es drīkstu ko teikt? S--nko -ano--j-ta--n? S----- s---- j------- S-a-k- s-n-a j-t-k-n- --------------------- Saanko sanoa jotakin? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Hä- -i s-- n-k--a ----t--s-. H-- e- s-- n----- p--------- H-n e- s-a n-k-u- p-i-t-s-a- ---------------------------- Hän ei saa nukkua puistossa. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. H-- e--sa-------a---t-ssa. H-- e- s-- n----- a------- H-n e- s-a n-k-u- a-t-s-a- -------------------------- Hän ei saa nukkua autossa. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Hän e--s-a -----a -aut-tie-s----la. H-- e- s-- n----- r---------------- H-n e- s-a n-k-u- r-u-a-i-a-e-a-l-. ----------------------------------- Hän ei saa nukkua rautatieasemalla. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? S--mmeko-i-t---ua? S------- i-------- S-a-m-k- i-t-u-u-? ------------------ Saammeko istuutua? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? V--simme-o s-a-- ru----i----? V--------- s---- r----------- V-i-i-m-k- s-a-a r-o-a-i-t-n- ----------------------------- Voisimmeko saada ruokalistan? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? S-a-m-k--m--s-a er-k---n? S------- m----- e-------- S-a-m-k- m-k-a- e-i-s-e-? ------------------------- Saammeko maksaa erikseen? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.