Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   he ‫מותר משהו ‬

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

‫73 [שבעים ושלוש]‬

73 [shiv\'im w\'shalosh]

‫מותר משהו ‬

[mutar mashehu]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? ‫כ-ר-מ-ת---- -נה-ג ב--ו---?‬ ‫--- מ--- ל- ל---- ב-------- ‫-ב- מ-ת- ל- ל-ה-ג ב-כ-נ-ת-‬ ---------------------------- ‫כבר מותר לך לנהוג במכונית?‬ 0
k-a- -uta- le-h-/-a-- --n-o- ba-e-h--i-? k--- m---- l--------- l----- b---------- k-a- m-t-r l-k-a-l-k- l-n-o- b-m-k-o-i-? ---------------------------------------- kvar mutar lekha/lakh linhog bamekhonit?
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? ‫-בר---ת---ך -שת-ת א-כו-ול?‬ ‫--- מ--- ל- ל---- א-------- ‫-ב- מ-ת- ל- ל-ת-ת א-כ-ה-ל-‬ ---------------------------- ‫כבר מותר לך לשתות אלכוהול?‬ 0
kv-- ---ar l--ha-l--h l-sht-- ----h-l? k--- m---- l--------- l------ a------- k-a- m-t-r l-k-a-l-k- l-s-t-t a-k-h-l- -------------------------------------- kvar mutar lekha/lakh lishtot alkohol?
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? ‫-בר--ות- לך -נ--ע --- --ו-?‬ ‫--- מ--- ל- ל---- ל-- ל----- ‫-ב- מ-ת- ל- ל-ס-ע ל-ד ל-ו-?- ----------------------------- ‫כבר מותר לך לנסוע לבד לחול?‬ 0
k-a--m-tar -e-h----kh-l---o-- --va--le---? k--- m---- l--------- l------ l---- l----- k-a- m-t-r l-k-a-l-k- l-n-o-a l-v-d l-x-l- ------------------------------------------ kvar mutar lekha/lakh linso’a levad lexul?
drīkstēt ‫-ותר‬ ‫----- ‫-ו-ר- ------ ‫מותר‬ 0
mutar m---- m-t-r ----- mutar
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? ‫מ-ת- -נו------כ-ן?‬ ‫---- ל-- ל--- כ---- ‫-ו-ר ל-ו ל-ש- כ-ן-‬ -------------------- ‫מותר לנו לעשן כאן?‬ 0
m---r l-nu---'a-he-----n? m---- l--- l------- k---- m-t-r l-n- l-'-s-e- k-'-? ------------------------- mutar lanu le'ashen ka'n?
Vai šeit drīkst smēķēt? ‫-ו----ע-ן ---?‬ ‫---- ל--- כ---- ‫-ו-ר ל-ש- כ-ן-‬ ---------------- ‫מותר לעשן כאן?‬ 0
mut-r le-as--n--a'n? m---- l------- k---- m-t-r l-'-s-e- k-'-? -------------------- mutar le'ashen ka'n?
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? ‫א-ש--ל--ם --ר-יס -שראי-‬ ‫---- ל--- ב----- א------ ‫-פ-ר ל-ל- ב-ר-י- א-ר-י-‬ ------------------------- ‫אפשר לשלם בכרטיס אשראי?‬ 0
ef---r le-h---- -ekart-s -sh--'i? e----- l------- b------- a------- e-s-a- l-s-a-e- b-k-r-i- a-h-a-i- --------------------------------- efshar leshalem bekartis ashra'i?
Vai drīkst maksāt ar čeku? ‫-פש--לש-ם--צ-ק?‬ ‫---- ל--- ב----- ‫-פ-ר ל-ל- ב-’-?- ----------------- ‫אפשר לשלם בצ’ק?‬ 0
e-sh---les------b'-he-? e----- l------- b------ e-s-a- l-s-a-e- b-c-e-? ----------------------- efshar leshalem b'cheq?
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? ‫מ-ת- לש-ם --ז--ן-בלב--‬ ‫---- ל--- ב----- ב----- ‫-ו-ר ל-ל- ב-ז-מ- ב-ב-?- ------------------------ ‫מותר לשלם במזומן בלבד?‬ 0
m-ta--lesh--e---im-uman-b-lv--? m---- l------- b------- b------ m-t-r l-s-a-e- b-m-u-a- b-l-a-? ------------------------------- mutar leshalem bimzuman bilvad?
Vai es drīkstu piezvanīt? ‫מות- -י-לט-פ-?‬ ‫---- ל- ל------ ‫-ו-ר ל- ל-ל-ן-‬ ---------------- ‫מותר לי לטלפן?‬ 0
m-ta--li---t----n? m---- l- l-------- m-t-r l- l-t-l-e-? ------------------ mutar li letalpen?
Vai es drīkstu ko jautāt? ‫-----לשאו- -שה--‬ ‫---- ל---- מ----- ‫-פ-ר ל-א-ל מ-ה-?- ------------------ ‫אפשר לשאול משהו?‬ 0
efs------sh--l--as-e-u? e----- l------ m------- e-s-a- l-s-'-l m-s-e-u- ----------------------- efshar lish'ol mashehu?
Vai es drīkstu ko teikt? ‫-----ל-מ--מ--ו-‬ ‫---- ל--- מ----- ‫-פ-ר ל-מ- מ-ה-?- ----------------- ‫אפשר לומר משהו?‬ 0
efsh-- lo-a- -----h-? e----- l---- m------- e-s-a- l-m-r m-s-e-u- --------------------- efshar lomar mashehu?
Viņš nedrīkst gulēt parkā. ‫---ר ל---ישון---ארק.‬ ‫---- ל- ל---- ב------ ‫-ס-ר ל- ל-ש-ן ב-א-ק-‬ ---------------------- ‫אסור לו לישון בפארק.‬ 0
as-- lo--i--on-----'-q. a--- l- l----- b------- a-u- l- l-s-o- b-p-'-q- ----------------------- asur lo lishon bapa'rq.
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. ‫אסו- -ו --ש-ן ---ונ-ת.‬ ‫---- ל- ל---- ב-------- ‫-ס-ר ל- ל-ש-ן ב-כ-נ-ת-‬ ------------------------ ‫אסור לו לישון במכונית.‬ 0
a-ur-lo---sh-n--a-ekh--it. a--- l- l----- b---------- a-u- l- l-s-o- b-m-k-o-i-. -------------------------- asur lo lishon bamekhonit.
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. ‫---ר -ו --שו----------כ-ת.‬ ‫---- ל- ל---- ב---- ה------ ‫-ס-ר ל- ל-ש-ן ב-ח-ת ה-כ-ת-‬ ---------------------------- ‫אסור לו לישון בתחנת הרכבת.‬ 0
asu- -o ---hon---t---nat harak-vet. a--- l- l----- b-------- h--------- a-u- l- l-s-o- b-t-x-n-t h-r-k-v-t- ----------------------------------- asur lo lishon betaxanat harakevet.
Vai mēs drīkstam apsēsties? ‫אנ-נ- יכ--ים ל--ת-‬ ‫----- י----- ל----- ‫-נ-נ- י-ו-י- ל-ב-?- -------------------- ‫אנחנו יכולים לשבת?‬ 0
an-xn- y'--o-i- -ashevet? a----- y------- l-------- a-a-n- y-k-o-i- l-s-e-e-? ------------------------- anaxnu y'kholim lashevet?
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? ‫א-שר--ק---את-הת-ריט-‬ ‫---- ל--- א- ה------- ‫-פ-ר ל-ב- א- ה-פ-י-?- ---------------------- ‫אפשר לקבל את התפריט?‬ 0
ef-h---leq--e- et--at---i-? e----- l------ e- h-------- e-s-a- l-q-b-l e- h-t-f-i-? --------------------------- efshar leqabel et hatafrit?
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? ‫אפ-- ל-לם -נפרד-‬ ‫---- ל--- ב------ ‫-פ-ר ל-ל- ב-פ-ד-‬ ------------------ ‫אפשר לשלם בנפרד?‬ 0
e---ar----hal-----n-fra-? e----- l------- b-------- e-s-a- l-s-a-e- b-n-f-a-? ------------------------- efshar leshalem benifrad?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.