Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   hr nešto smjeti

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [sedamdeset i tri]

nešto smjeti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Sm-je- l- ve---oziti -u--? S----- l- v-- v----- a---- S-i-e- l- v-ć v-z-t- a-t-? -------------------------- Smiješ li već voziti auto? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? S------li v-ć pi-i-al---ol? S----- l- v-- p--- a------- S-i-e- l- v-ć p-t- a-k-h-l- --------------------------- Smiješ li već piti alkohol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? S-iješ-l--v-- s-- --t--ati-- --oz--s-vo? S----- l- v-- s-- p------- u i---------- S-i-e- l- v-ć s-m p-t-v-t- u i-o-e-s-v-? ---------------------------------------- Smiješ li već sam putovati u inozemstvo? 0
drīkstēt s-jeti s----- s-j-t- ------ smjeti 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Sm--e---li ov----p-š---? S------ l- o---- p------ S-i-e-o l- o-d-e p-š-t-? ------------------------ Smijemo li ovdje pušiti? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? S-ij--l- se o-----p-š---? S---- l- s- o---- p------ S-i-e l- s- o-d-e p-š-t-? ------------------------- Smije li se ovdje pušiti? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? S-i-e-l- se-p-a-it--------n-m-k-rtico-? S---- l- s- p------ k-------- k-------- S-i-e l- s- p-a-i-i k-e-i-n-m k-r-i-o-? --------------------------------------- Smije li se platiti kreditnom karticom? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? Smij------e-p---i-i č--om? S---- l- s- p------ č----- S-i-e l- s- p-a-i-i č-k-m- -------------------------- Smije li se platiti čekom? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Sm--- li s--plat-ti -a-- gotovi-o-? S---- l- s- p------ s--- g--------- S-i-e l- s- p-a-i-i s-m- g-t-v-n-m- ----------------------------------- Smije li se platiti samo gotovinom? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? S--jem------l--on----i? S----- l- t------------ S-i-e- l- t-l-f-n-r-t-? ----------------------- Smijem li telefonirati? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Smi-e--li neš-- ---ati? S----- l- n---- p------ S-i-e- l- n-š-o p-t-t-? ----------------------- Smijem li nešto pitati? 0
Vai es drīkstu ko teikt? S----- l- ne-t--reć-? S----- l- n---- r---- S-i-e- l- n-š-o r-ć-? --------------------- Smijem li nešto reći? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. On ne--mi-- spa-a-i-u-p-rku. O- n- s---- s------ u p----- O- n- s-i-e s-a-a-i u p-r-u- ---------------------------- On ne smije spavati u parku. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. O-----s--je-spav--i u---tu. O- n- s---- s------ u a---- O- n- s-i-e s-a-a-i u a-t-. --------------------------- On ne smije spavati u autu. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. O--------j- ---va-i-na----je-nič-o----lo-vo--. O- n- s---- s------ n- ž----------- k--------- O- n- s-i-e s-a-a-i n- ž-l-e-n-č-o- k-l-d-o-u- ---------------------------------------------- On ne smije spavati na željezničkom kolodvoru. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? Smi-e----i s--st-? S------ l- s------ S-i-e-o l- s-e-t-? ------------------ Smijemo li sjesti? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Sm---mo l--do-iti -e-o-n--? S------ l- d----- j-------- S-i-e-o l- d-b-t- j-l-v-i-? --------------------------- Smijemo li dobiti jelovnik? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? M--e-o------a-it- o-v-j-no? M----- l- p------ o-------- M-ž-m- l- p-a-i-i o-v-j-n-? --------------------------- Možemo li platiti odvojeno? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.