Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   hu valamit szabad, lehet (-hat, -het)

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [hetvenhárom]

valamit szabad, lehet (-hat, -het)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Ve-e-h-t-- már au--t? V--------- m-- a----- V-z-t-e-s- m-r a-t-t- --------------------- Vezethetsz már autót? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Ihat-- --- -lk-h--t? I----- m-- a-------- I-a-s- m-r a-k-h-l-? -------------------- Ihatsz már alkoholt? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Me-e-sz -á---g-e-----ü--ödr-? M------ m-- e------ k-------- M-h-t-z m-r e-y-d-l k-l-ö-r-? ----------------------------- Mehetsz már egyedül külfödre? 0
drīkstēt szaba- (-hat, -he-) s----- (----- ----- s-a-a- (-h-t- --e-) ------------------- szabad (-hat, -het) 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? D-h----z--tun- itt? D------------- i--- D-h-n-o-h-t-n- i-t- ------------------- Dohányozhatunk itt? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? S----d-i----ohán-----? S----- i-- d---------- S-a-a- i-t d-h-n-o-n-? ---------------------- Szabad itt dohányozni? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? (Sz-bad)----e----t-h-tel-á-t--v----iz-t-i? (------- L---- i-- h------------- f------- (-z-b-d- L-h-t i-t h-t-l-á-t-á-a- f-z-t-i- ------------------------------------------ (Szabad) Lehet itt hitelkártyával fizetni? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? (Szaba---Leh----tt-c-e---l---ze---? (------- L---- i-- c------ f------- (-z-b-d- L-h-t i-t c-e-k-l f-z-t-i- ----------------------------------- (Szabad) Lehet itt csekkel fizetni? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Cs------zpén-z-l---h-t----et-i? C--- k---------- l---- f------- C-a- k-s-p-n-z-l l-h-t f-z-t-i- ------------------------------- Csak készpénzzel lehet fizetni? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? S-a--d -ele--n-lnom? S----- t------------ S-a-a- t-l-f-n-l-o-? -------------------- Szabad telefonálnom? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Ké----he-----------? K---------- v------- K-r-e-h-t-k v-l-m-t- -------------------- Kérdezhetek valamit? 0
Vai es drīkstu ko teikt? M-n--at-- va--m--? M-------- v------- M-n-h-t-k v-l-m-t- ------------------ Mondhatok valamit? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Nem-alu-h-t----------. N-- a------ a p------- N-m a-u-h-t a p-r-b-n- ---------------------- Nem aludhat a parkban. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. N-m----d--t -z-autó---. N-- a------ a- a------- N-m a-u-h-t a- a-t-b-n- ----------------------- Nem aludhat az autóban. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Nem-alu--at a -á---u-v-ron. N-- a------ a p------------ N-m a-u-h-t a p-l-a-d-a-o-. --------------------------- Nem aludhat a pályaudvaron. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? L--l-----k? L---------- L-ü-h-t-n-? ----------- Leülhetünk? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Ka-ha-unk -gy -tl-p--? K-------- e-- é------- K-p-a-u-k e-y é-l-p-t- ---------------------- Kaphatunk egy étlapot? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Fi---he-ünk ---ön? F---------- k----- F-z-t-e-ü-k k-l-n- ------------------ Fizethetünk külön? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.