Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   it potere

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [settantatré]

potere

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? P--i g---g--d--e? P--- g-- g------- P-o- g-à g-i-a-e- ----------------- Puoi già guidare? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? P--- ----be-e---c-l? P--- g-- b--- a----- P-o- g-à b-r- a-c-l- -------------------- Puoi già bere alcol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Puo- gi- -n---- al-’-s--ro-da -olo? P--- g-- a----- a--------- d- s---- P-o- g-à a-d-r- a-l-e-t-r- d- s-l-? ----------------------------------- Puoi già andare all’estero da solo? 0
drīkstēt potere - --ere--- per-es----i p----- / a---- i- p------- d- p-t-r- / a-e-e i- p-r-e-s- d- ----------------------------- potere / avere il permesso di 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? P----am--f-m-re--u-? P------- f----- q--- P-s-i-m- f-m-r- q-i- -------------------- Possiamo fumare qui? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? È--er-es-- -u-are-q-i? È p------- f----- q--- È p-r-e-s- f-m-r- q-i- ---------------------- È permesso fumare qui? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Si-p-- --g--e---- -- ----a di--redi-o? S- p-- p----- c-- l- c---- d- c------- S- p-ò p-g-r- c-n l- c-r-a d- c-e-i-o- -------------------------------------- Si può pagare con la carta di credito? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? S- pu---ag-----o---n -s-e---? S- p-- p----- c-- u- a------- S- p-ò p-g-r- c-n u- a-s-g-o- ----------------------------- Si può pagare con un assegno? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Si-p-ò--agare----- -n--on-anti? S- p-- p----- s--- i- c-------- S- p-ò p-g-r- s-l- i- c-n-a-t-? ------------------------------- Si può pagare solo in contanti? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? P--s----lefo--r- un-momen--? P---- t--------- u- m------- P-s-o t-l-f-n-r- u- m-m-n-o- ---------------------------- Posso telefonare un momento? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? P-ss- -hie-er- q---cosa? P---- c------- q-------- P-s-o c-i-d-r- q-a-c-s-? ------------------------ Posso chiedere qualcosa? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Posso -----q--l--sa? P---- d--- q-------- P-s-o d-r- q-a-c-s-? -------------------- Posso dire qualcosa? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. N----uò---r-ir- ----a--o. N-- p-- d------ a- p----- N-n p-ò d-r-i-e a- p-r-o- ------------------------- Non può dormire al parco. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. N-n--u- do-m--e i------ /----chi-a. N-- p-- d------ i- a--- / m-------- N-n p-ò d-r-i-e i- a-t- / m-c-h-n-. ----------------------------------- Non può dormire in auto / macchina. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Non-p-ò -or-ir--in-sta---n-. N-- p-- d------ i- s-------- N-n p-ò d-r-i-e i- s-a-i-n-. ---------------------------- Non può dormire in stazione. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? P------- se-e--i? P------- s------- P-s-i-m- s-d-r-i- ----------------- Possiamo sederci? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? P---i----a--r- -- m---? P------- a---- i- m---- P-s-i-m- a-e-e i- m-n-? ----------------------- Possiamo avere il menu? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Pos-i----pa---e --p-r---ment-? P------- p----- s------------- P-s-i-m- p-g-r- s-p-r-t-m-n-e- ------------------------------ Possiamo pagare separatamente? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.