Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   lt ką galėti (turėti leidimą, sutikimą)

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [septyniasdešimt trys]

ką galėti (turėti leidimą, sutikimą)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Ar t-- j-- g----- v------- a---------? Ar tau jau galima vairuoti automobilį? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Ar t-- j-- g----- g---- a-------? Ar tau jau galima gerti alkoholį? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Ar t-- j-- g----- v----- v------- į u------? Ar tau jau galima vienam važiuoti į užsienį? 0
drīkstēt ga---- (t----- l------- s-------) galėti (turėti leidimą, sutikimą) 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Ar m-- č-- g----- r-----? Ar mes čia galime rūkyti? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Ar č-- g----- r-----? Ar čia galima rūkyti? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Ar g----- s------- k-------- k------? Ar galima sumokėti kreditine kortele? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? Ar g----- s------- č------? Ar galima sumokėti čekiais? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Ar g----- s------- t-- g----------? Ar galima sumokėti tik grynaisiais? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Ar g---- p----------? Ar galiu paskambinti? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Ar g---- k-- k- p--------? Ar galiu kai ko paklausti? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Ar g---- k-- k- p-------? Ar galiu kai ką pasakyti? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Ja- n------- m------ p----. Jam negalima miegoti parke. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Ja- n------- m------ a-----------. Jam negalima miegoti automobilyje. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Ja- n------- m------ g----------- s------. Jam negalima miegoti geležinkelio stotyje. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? Ar g----- s-----? Ar galime sėstis? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Ar g----- g---- v----------? Ar galime gauti valgiaraštį? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Ar g----- s------- a-------? Ar galime sumokėti atskirai? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.